ASV prezidenta paziņojums par Venecuēlu
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam NBC ir paziņojis, ka tuvāko 30 dienu laikā Venecuēlā vēlēšanas nav gaidāmas. Viņš uzsvēris, ka valstij vispirms ir nepieciešama atveseļošanās un stabilizācija pirms jebkādu vēlēšanu rīkošanas. “Vispirms mums ir jāsalabo šī valsts. Vēlēšanas nevar notikt,” skaidrojis Tramps, piebilstot, ka tam būs nepieciešams zināms laiks. Kā ziņo avīze Diena, šis paziņojums nāk laikā, kad ASV ir veikusi militāras operācijas Venecuēlā, kā rezultātā tika sagūstīts tās līderis Nikolass Maduro.
Politiskā situācija Venecuēlā pēc Maduro sagūstīšanas
ASV karaspēks 3. janvārī veica militāras operācijas pret Venecuēlu, sagūstot valsts prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu. Maduro tika nogādāts Ņujorkā, kur viņš stājies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par narkotiku kontrabandu uz ASV. Lai gan Venecuēlas valdība joprojām uzskata Maduro par likumīgo prezidentu, saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju pastāvīgas prezidenta prombūtnes gadījumā amatu pārņem viceprezidents, kam 30 dienu laikā jāorganizē jaunas vēlēšanas. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai jaunā vadība situāciju uzskata par pastāvīgu prombūtni. Venecuēlas viceprezidente Delsija Rodrigesa ir devusi pagaidu prezidentes zvērestu un norādījusi, ka sadarbosies ar Vašingtonu.
ASV loma Venecuēlas atjaunošanā un naftas resursu pārvaldībā
Donalds Tramps ir paziņojis, ka ASV pārvaldīs Venecuēlu un tās milzīgos naftas krājumus, lai palīdzētu atjaunot valsti un nodrošinātu tai labumu no naftas rezervēm. ASV plāno sadarboties ar Venecuēlas pagaidu līderi Delsiju Rodrigesu un pat pieļauj iespēju, ka ASV klātbūtne Venecuēlā nebūs īslaicīga. ASV prezidents ir mudinājis Venecuēlas pagaidu līderi pakļauties Vašingtonas prasībām, brīdinot par nopietnām sekām, ja tas netiks darīts. Venecuēla piekritusi, ka no naftas ieņēmumiem turpmāk pirks tikai ASV ražotas preces, kā arī nodos ASV aptuveni 30 līdz 50 miljonus barelu sankcijām pakļautas naftas.
Starptautiskā reakcija un attiecības ar citām valstīm
Eiropas Savienībā dalībvalstu reakcijas uz ASV operāciju Venecuēlā ir bijušas neviennozīmīgas, izceļot bloka vienprātības trūkumu suverenitātes un starptautisko tiesību jautājumos. Krievija, kas ilggadēji bijusi Venecuēlas partneris, ir nosodījusi ASV rīcību, taču tai trūkst spēju un gatavības eskalēt atbildes pasākumus pret ASV darbībām. ASV ir arī izvirzījušas ultimātu Venecuēlai izbeigt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, Ķīnu, Irānu un Kubu. Daži Krievijas komentētāji pauduši gandarījumu par ASV rīcību, jo tā liecinot par atteikšanos no starptautisko tiesību principiem par labu spēka politikai.
Venecuēlas un ASV attiecību vēsture
Venecuēlas un ASV attiecības ir ļoti saspīlētas jau daudzus gadus. Tās pasliktinājās pēc bijušā armijas virsnieka Ugo Čavesa ievēlēšanas par prezidentu 1998. gadā, kurš cīnījās pret “ASV imperiālismu” un centās koncentrēt naftas industriju valsts rokās. Viņa sekotājs Nikolass Maduro turpināja šo kursu, un Venecuēlas ekonomika ieslīga dziļā krīzē, izraisot milzīgu emigrāciju.