Eiropas Savienība (ES) gatavojas noslēgt savā vēsturē vislielāko brīvās tirdzniecības līgumu, kas aptvertu 700 miljonu cilvēku lielu tirgu. Tas ir līgums ar Dienvidamerikas valstīm, kas samazinātu tarifus mūsu rūpniecības produktu eksportam apmaiņā pret tarifu samazinājumu no Dienvidamerikas nākušajiem pārtikas produktiem, tai skaitā gaļai. Daudzās Eiropas valstīs gan tas izraisījis plašus zemnieku protestus vairāku gadu garumā. Kas gaidāms no šī līguma?
Sarunas par ES un “Mercosur” brīvās tirdzniecības līgumu sākās pirms vairāk nekā 25 gadiem, to parakstīja 2019. gadā un tad vēl nācās pielāgot Eiropas iebildumiem. Taču Francija, Polija un vēl dažas valstis joprojām ir neapmierinātas ar līgumu. Kad pagājušā gada beigās likās, ka līgums jau ir tuvu finiša taisnei, Itālija lūdza dalībvalstu balsojumu par līgumu vēl atlikt.
“Mercosur” ir saīsinājums no “Mercado Común del Sur” (Dienvidu kopējais tirgus). Tā pilntiesīgās dalībvalstis – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju, Paragvaju un Bolīviju – šī eiropiešu vilcināšanās pamatīgi kaitina. Argentīnas prezidents Havjers Milejs labprāt kritizē līgumu (ne bez pamata), taču viņš vismaz atzīst, ka šī līguma parakstīšana būtu tīrs ieguvums brīvai tirdzniecībai.
Savukārt Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva decembrī pat piedraudēja vispār atteikties no vērienīgā tirdzniecības līguma ar Eiropu – pēc tam, kad vairākas valstis lūdza Briseli atlikt balsojumu par līguma apstiprināšanu.
Piektdien vairākas ES dalībvalstu tomēr deva zaļo gaismu līgumam. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena to brauks parakstīt tuvāko dienu laikā.
“Mēs veidojam lielāko brīvās tirdzniecības zonu pasaulē. Tas ir 700 miljonu cilvēku liels tirgus. Un Eiropa sāk jaunu ēru sadarbībā ar mūsu partneriem Latīņamerikā,” teica EK prezidente.
Vienošanās paredz, ka “Mercosur” valstis 15 gadu laikā atcels nodokļus 91% Eiropas eksporta, tostarp automašīnām, vīnam un sieram. Arī Eiropa atcels nodokļu lielākajai daļai preču, kas nāk no “Mercosur” valstīm un kas pārsvarā ir pārtikas produkti. Jūtīgākiem lauksaimniecības produktiem kā liellopu gaļai Eiropa palielinās importa kvotas. Taču šis papildu imports veido tikai 1,6% no ES liellopu gaļas patēriņa.
Līguma atbalstītāji – kā Vācija un Spānija – saka, ka tas piedāvā ceļu prom no Ķīnas atkarības, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgiem minerāliem, piemēram, litiju, ko iegūst Dienvidamerikā. Līguma atbalstītāji arī apgalvo, ka tas ļautu Eiropai uzelpot laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps joprojām spēlējas ar tarifiem.
“Bet šis līgums ir kas vairāk nekā tikai tirdzniecības skaitļi. Tas ir stratēģisks instruments, kas veidos Eiropas lomu globālajā ekonomikā desmitgadēm, stiprinot mūsu partnerību ar Latīņameriku un uzticamību kā tirdzniecības partnerim,” teica EK tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.
Taču līgumam ir ne mazums kritiķu, tai skaitā Francija, Polija, Ungārija un Īrija – visas ir zemnieku bažu vadītas. Viņi uztraukušies, ka vienošanās novedīs pie lēta Dienvidamerikas preču, īpaši liellopu gaļas, importa, kas neatbilst ES zaļajiem un pārtikas nekaitīguma standartiem.
Eiropas Komisija gan apgalvo, ka ES standarti netiks atviegloti.
Savukārt vides aizstāvji uzskata, ka vienošanos ir “klimatam graujoša”, jo novedīs pie lielākas Amazones mežu izciršanas, lai “Mercosur” valstis varētu saražot un pārdot Eiropai vairāk produkcijas.
Reaģējot uz šiem iebildumiem, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar virkni ierobežojumu, tai skaitā, kā reaģēt, ja Dienvidamerikas importa rezultātā krīt, piemēram, gaļas cenas Eiropā. Nākamajā Eiropas daudzgadu budžetā paredzēts arī 6,3 miljardu eiro krīzes fonds lauksaimniekiem – ja kaut kas tomēr noiet greizi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu