“Karš Ukrainā ir tumša bedre, kas izsūc Krievijas resursus,” sacīja Krievijas Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs.
“Valstij kļūstot izturīgākai pret Rietumu spiedienu savā valstī, tā arī vājinās kā globāls spēlētājs, jo tai nav tik daudz resursu, ko veltīt savām ambīcijām.”
Pat ja Krievija vēlētos iejaukties un aizstāvēt Karakasu, atzīmēja Gabujevs, Maskava negrasās sākt karu Venecuēlā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir viena no kodolvalstīm.
Analītiķis norādīja, ka Krievija neiebildīs Trampam perifēros jautājumos, ja tas apdraudētu tās mērķus Ukrainā.
Piektdien Krievija, it kā uzsverot šo faktu, palaida kodolieročus nest spējīgu ballistisko raķeti “Orešņik” pret mērķi Ukrainas rietumos, tieši pie Eiropas Savienības robežas.
“Krievija negatavojas kara beigām,” ziņu aģentūrai “Interfax-Ukraine” sacīja bijušais Ukrainas militārais vadītājs Velerijs Zalužnijs.
“Tā gatavojas ilgstošai konfrontācijai Ukrainā.” Dažiem Ukrainā šķita, ka ar šādiem triecieniem Putins kompensē savu vājināto ietekmi ārzemēs, atrodoties tuvāk mājām.
“Viņš neko nevarēja izdarīt Latīņamerikā, viņš neko nevarēja izdarīt pret Trampu, tāpēc viņš uzbruka Ukrainai,” sacīja politikas analītiķis Mikola Davidjuks. “Viņš ir vājš ģeopolitikā, bet viņš vēlas uzsvērt, ka joprojām ir šeit, Ukrainā.”