Viens no projektiem paredz analizēt iedzīvotāju gatavību ārkārtas situācijām astoņās Baltijas jūras reģiona pilsētās, uzsverot civilās gatavības nozīmi reģionālās drošības kontekstā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādus riskus iedzīvotāji uzskata par nozīmīgākajiem, cik lielā mērā viņi tiem gatavojas, kā arī salīdzināt gatavības līmeni dažādās pilsētās un sabiedrības grupās. Tiks analizēti arī labās prakses piemēri krīžu gatavības stiprināšanā.
Indivīdu gatavību krīzēm nav iespējams uzlabot tikai ar normatīviem vai drošības politikas risinājumiem, tāpēc pētījumā izmantos starpdisciplināru pieeju, stāstīja projekta vadītāja Ieva Birka. Lai plašāk izvērtētu risku uztveri, uzvedības motivāciju un komunikācijas nozīmi sabiedrības noturības stiprināšanā, piesaistīti komunikācijas, psiholoģijas, vadībzinātnes un biznesa jomu eksperti.
Otrā projekta mērķis ir izstrādāt praktiskus, datos balstītus rīkus pašvaldībām reģionu noturības un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai.
Savukārt trešais pētījums būs veltīts finanšu pratībai un mākslīgā intelekta risinājumiem, tostarp investīciju izglītībai un finanšu krāpšanas risku mazināšanai. Projektā plānots izstrādāt mākslīgā intelekta vadītu platformu iedzīvotāju atbalstam lēmumu pieņemšanā kapitāla tirgos.