Vēsturiska dāvana Latvijas kultūrai

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) saņēmusi savā pastāvēšanas vēsturē līdz šim lielāko ziedojumu – 1,3 miljonus ASV dolāru. Kā informē portāls jauns.lv, šī iespaidīgā summa ir profesores Anitas Rožlapas (1939–2024) novēlētais mantojums, kas godina viņas tēva, ievērojamā latviešu scenogrāfa Pētera Rožlapas (1906–1991), piemiņu un radošo mantojumu. Anita Rozlapa Revocable Trust no ASV ir pārskaitījis LNOB 700 000 ASV dolāru, papildinot jau iepriekš saņemtos 600 000 ASV dolāru un Pētera Rožlapas radītās gleznas un skulptūras, kas tapušas trimdā.

Pētera Rožlapas – talantīgā scenogrāfa mantojums

Pēteris Rožlapa (1906–1991) bija viens no izcilākajiem latviešu scenogrāfiem, kura karjera sākās Latvijas Nacionālajā operā pirms simts gadiem kā asistentam slavenajam scenogrāfam un kostīmu māksliniekam Ludolfam Libertam. Jau 1935. gadā Rožlapa kļuva par operas galveno scenogrāfu, radot monumentālas dekorācijas un kostīmus daudzām nozīmīgām operām, baletiem un operetēm. Viņa darbu vidū minami iestudējumi kā Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta”, Džuzepes Verdi opera “Aīda”, Jāņa Kalniņa balets “Rudens” un Pētera Čaikovska balets “Gulbju ezers”. 1944. gadā Pēteris Rožlapa kopā ar ģimeni bija spiests doties trimdā uz ASV, kur pavadīja mūža otro pusi, turpinot savu radošo darbību un radot mākslas darbus, kas nu atgriežas Latvijā.

Ziedojuma izlietojums un operas attīstība

Saņemtais ziedojums paredzēts Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskajai attīstībai un izglītībai, īpaši akcentējot scenogrāfijas jomu. LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš ir paudis dziļu pateicību Anitai Rožlapai par šo dāsno dāvinājumu, atzīmējot tā nozīmi kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Viņš piebildis, ka ziedojums apliecina Latvijas Nacionālās operas un baleta spēju radīt spēcīgu emocionālo piesaisti izcilajam teātrim. Pateicoties Rožlapu ģimenes dāsnumam, jau ir īstenotas vairākas nozīmīgas iniciatīvas, tostarp izveidota jauno vokālistu programma. Tāpat plānots, ka drīzumā ikvienam LNOB apmeklētājam būs iespēja iepazīt daļu no Pētera Rožlapas gleznu kolekcijas, atgriežot Latvijā mākslinieka trimdā radīto mantojumu.

Latvijas Nacionālās operas un baleta vēsture

Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka, kas tautā tiek saukta par Balto namu, celta 1860. gadā. Tā tika pilnībā atjaunota pēc 1882. gada ugunsgrēka, balstoties uz arhitekta Reinholda Šmēlinga projektu. Nosaukumu “Latvijas Nacionālā opera” ēka ieguva 1919. gadā. Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami jau 18. gadsimtā. Tāpat 20. gadsimta deviņdesmitajos gados notika vērienīga Operas ēkas rekonstrukcija un interjera restaurācija, kas noslēdzās 2001. gadā.