ASV izstājas no 66 starptautiskām organizācijām
ASV prezidents Donalds Tramps ir parakstījis izpildrīkojumu par valsts izstāšanos no 66 starptautiskām organizācijām, kas, pēc viņa administrācijas domām, vairs nekalpo amerikāņu interesēm. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis lēmums paredz arī ASV finansējuma apturēšanu vairākām no šīm organizācijām, kurām Savienotās Valstis iepriekš bijušas nozīmīgas finansiālā ziņā.
Memorands par izstāšanos tika parakstīts 7. janvārī, un tas paredz, ka atbildīgajām ministrijām nekavējoties jāsāk izstāšanās process. Baltais nams paziņoja, ka šīs organizācijas darbojas pretēji ASV interesēm, izplata “neefektīvus vai naidīgus naratīvus” un tērē nodokļu maksātāju naudu, virzot “globālistu darba kārtību pāri ASV prioritātēm”. Daudzas no organizācijām atbalsta “radikālu klimata politiku, globālo pārvaldību un ideoloģiskās programmas”, kas ir pretrunā ar ASV suverenitāti un ekonomisko spēku.
Gandrīz puse organizāciju ir ANO sistēmā
No 66 organizācijām gandrīz puse ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) paspārnē esošas struktūras. ASV plāno izstāties no 31 ANO aģentūras un vēl 35 organizācijām, kas nav saistītas ar ANO. Starp izstāšanās sarakstā minētajām ANO institūcijām ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA), ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA), ANO Sieviešu organizācija un ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD).
ASV izstāsies arī no vairākām ANO konvencijām, tostarp no Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Šī konvencija ir pamats starptautiskai sadarbībai cīņā pret klimata pārmaiņām, cenšoties koordinēt valstu centienus kaitīgo izmešu samazināšanā un pielāgošanās pasākumos.
Klimata pārmaiņu jautājumi un ASV nostāja
Trampa lēmums izstāties no UNFCCC un ar klimatu saistītām organizācijām tiek vērtēts kā turpinājums viņa attālināšanās politikai no globālās klimata politikas. Jau iepriekš, atgriežoties amatā, Tramps parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no 2015. gadā noslēgtās Parīzes klimata vienošanās. Viņa administrācija kritizējusi klimata zinātni, un prezidents publiski paudis šaubas par cilvēka lomu globālajā sasilšanā, vienlaikus uzsverot fosilā kurināmā izmantošanas nozīmi.
Eksperti norāda, ka ASV dalības izbeigšana šajos procesos varētu nopietni apdraudēt globālos centienus klimata pārmaiņu ierobežošanā, jo īpaši ņemot vērā ASV kā vienas no lielākajām piesārņotājām pasaulē.
Iespējamās juridiskās sekas un plašāka konteksta
ASV Konstitūcija paredz, ka prezidents var pievienoties starptautiskiem līgumiem ar Senāta piekrišanu, taču nav skaidri definēts process, kādā prezidents var no tiem izstāties. Tāpēc Trampa rīcība var radīt juridiskas sekas. Daži politikas analītiķi norāda, ka šī rīcība atspoguļo Trampa kopējo nepatiku pret daudzpusējiem sadarbības formātiem, uzskatot tos par neefektīviem vai pat kaitīgiem ASV interesēm.
Šis lēmums ir daļa no plašākas Trampa administrācijas politikas, kas vērsta uz ASV suverenitātes un nacionālo interešu aizstāvību globālajā arēnā, bieži vien nosakot tās prioritātes augstāk par starptautiskajām vienošanām un organizācijām.