Daukšts uzsvēra, ka Krievijā karš ir pārvērties par ideoloģisku karu, kurā tiek kultivēts priekšstats par Krieviju kā īpašu civilizāciju ar īpašu misiju un krieviem kā īpašu tautu. Šāds pārākuma naratīvs, pēc viņa domām, strukturāli līdzinās idejām, kuras vēsturē balstījušās uz citu tautu noniecināšanu, tostarp priekšstatam, ka “pārējie ir necilvēki”. Vēsturnieka ieskatā krievu pārākuma apziņa ir kļuvusi par spēcīgu sabiedrību apvienojošu domu gaitu un vienlaikus par vienu no smagākajiem faktoriem, kas nosaka kara psiholoģisko fonu Krievijā.
Viņaprāt, viens no būtiskākajiem Krievijas propagandas panākumiem ir ilgstoši veidotais priekšstats, ka karš nav vērsts tikai pret Ukrainu, bet gan, ka ar Ukrainas starpniecību pret Krieviju un tās ideoloģiju – tā dēvēto “krievu pasauli” – karo Eiropa. Viņš akcentēja, ka šajā naratīvā ASV, kas iepriekš konsekventi tika izmantotas kā galvenais propagandas ienaidnieks, ir atkāpušās otrajā plānā, savukārt Eiropa tiek attēlota kā galvenais šķērslis, kas neļauj Krievijai atjaunot Padomju Savienības varenību.