Trampa paziņojums par militārā spēka izmantošanu
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā laikrakstam “The New York Times” paudis uzskatu, ka vienīgais faktors, kas varētu apturēt viņa lēmumus par militārā spēka izmantošanu pasaulē, ir viņa paša morāle un prāts. Tramps uzsvēris, ka viņš nav iecerējis kaitēt cilvēkiem. Viņa izteikumi izskanējuši laikā, kad ASV administrācija izskata dažādas iespējas, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi, kā arī pēc nesenās militārās operācijas Venecuēlā.
Starptautiskās tiesības – mainīga definīcija
Atbildot uz jautājumu, vai viņa administrācija ievēro starptautiskās tiesības, Tramps atbildējis apstiprinoši, taču piebildis, ka tas “atkarīgs no starptautisko tiesību definīcijas”. Šāds skatījums uz starptautisko tiesību piemērojamību rada bažas starp starptautiskajiem novērotājiem un juristiem, kuri uzskata, ka tas var novest pie nekontrolētas militāro operāciju veikšanas.
Īpašuma nozīme un militārā spēka izmantošana
Tramps intervijā arī uzsvēris īpašuma nozīmi, norādot, ka tas ir nepieciešams panākumiem, jo dod priekšrocības salīdzinājumā ar īres līgumiem vai līgumiem. Viņš aizstāvējis spēcīgu militāro darbību izmantošanu, apgalvojot, ka spēks bieži vien palīdz nostiprināt Amerikas pozīcijas pasaules arēnā. Viņš minējis piemērus kā Grenlande un Venecuēla, apgalvojot, ka ASV spēka izmantošana var stiprināt tās ietekmi globāli.
Bažas par ASV ārpolitiku
ASV prezidenta izteikumi raisījuši plašas debates pasaulē. Francijas un Vācijas prezidenti ir stingri nosodījuši ASV ārpolitiku Donalda Trampa vadībā, norādot, ka Vašingtona “atbrīvojas no starptautiskajiem noteikumiem” un pasaule riskē pārvērsties par “laupītāju ligzdu”. Analītiķi brīdina, ka šāda uz morāli balstīta pieeja var radīt ilgtermiņa riskus starptautiskajā sabiedrībā un kaitēt ASV globālajai reputācijai.