ES dalībvalstīs atšķiras viedokļi par ASV rīcību Venecuēlā
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nav vienotas nostājas attiecībā uz ASV karaspēka veiktās Venecuēlas autoritārā līdera Nikolasa Maduro gāšanas operācijas leģitimitāti. Šis jautājums izgaismojis bloka vienprātības trūkumu suverenitātes un starptautisko tiesību jautājumos, kā arī pastiprina bažas par transatlantisko vienotību un iespējamu ASV militāru iejaukšanos citu valstu teritorijās. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, atšķirīgie viedokļi apgrūtina vienotu Eiropas juridisku un politisku lēmumu pieņemšanu, kas skar reģiona stabilitāti.
Kamēr dažas ES dalībvalstis, piemēram, Itālija, paudušas atbalstu ASV rīcībai, uzskatot to par leģitīmu demokrātisku pārmaiņu nodrošināšanā, citas, kā Spānija un Norvēģija, ir nosodījušas ASV darbības Venecuēlā. Eiropas Komisijas pārstāve Kaja Kallasa uzsvērusi, ka Eiropa aicina visas iesaistītās puses saglabāt mieru un savaldību, kā arī izvairīties no militārisma eskalācijas, vienlaikus respektējot Venecuēlas tautas tiesības izvēlēties savu nākotni un starptautiskās tiesības.
ASV prezidents Donalds Tramps ir publiskojis vairākus paziņojumus par operācijas mērķiem un turpmāko rīcību Venecuēlā. Viņš ir norādījis, ka ASV pārvaldīs Venecuēlu un tās naftas krājumus, kā arī izraudzīsies nepieciešamās amatpersonas valstī. Tramps ir arī pieļāvis ASV karaspēka izvietošanu Venecuēlā, uzsverot, ka Vašingtona ir gatava šādiem soļiem. Viņa administrācija ir apsvērusi arī scenāriju, kurā Nikolass Maduro saņemtu “zaļo gaismu” atkāpties no varas un pamest valsti.
Latvijas nostāja un starptautisko tiesību ievērošana
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir paudusi stingru nostāju pret bijušā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīmu, uzsverot, ka Latvija nekad nav atzinusi viņa režīma leģitimitāti, atsaucoties uz, viņasprāt, nozagtajām vēlēšanām. Latvija stingri iestājas par starptautisko tiesību un ANO Statūtu ievērošanu, aicinot visas iesaistītās puses uz savaldību un miermīlīgu krīzes risinājumu.
Eiropas Savienība kopš 2017. gada ir noteikusi sankcijas pret Venecuēlu, cenšoties veicināt demokrātisku pāreju un politisko stabilitāti. Šīs sankcijas ietver ieroču embargo, ceļošanas ierobežojumus un finanšu līdzekļu iesaldēšanu personām un vienībām, kas tiek uzskatītas par atbildīgām par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas graušanu.
Latvijas diplomātija cieši monitorē situāciju Venecuēlā, sadarbojoties ar citām ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Lai gan notikumi Venecuēlā tieši neietekmē degvielas cenas Latvijā, svarīgi ir ņemt vērā globālās ekonomikas tendences.
ASV operācijas juridiskais un politiskais konteksts
Tiesību zinātnieku vidū izskan viedoklis, ka ASV darbības Venecuēlā neatbilst starptautisko tiesību normām. Daži eksperti brīdina, ka šāda rīcība var iedrošināt citas lielvaras, piemēram, Ķīnu un Krieviju, lietot militāru spēku savu interešu īstenošanai, tādējādi vājinot starptautisko tiesību normas.
ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis, ka šāda operācija demonstrē jaunu ASV pasaules kārtību, kurā ASV var veikt līdzīgas specoperācijas, ja kāds režīms tiek uzskatīts par draudu ASV interesēm vai drošībai. Šāds attīstības scenārijs rada bažas par iespējamu agresīvāku ASV ārpolitiku un tās ietekmi uz globālo stabilitāti.
Venecuēlas naftas rezerves ir lielākās pasaulē, un amerikāņu naftas kompānijām ir bijusi liela interese par tām. Tomēr sociālists Ugo Čavess visu naftas industriju vēlējās koncentrēt valsts rokās, ko turpināja arī viņa pēctecis Nikolass Maduro.
Ietekme uz transatlantisko vienotību un suverenitāti
Notikumi ap Venecuēlu un ar tiem saistītie ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas izteikumi pastiprina bažas par transatlantisko vienotību un iespējamu ASV militāru vēršanos pret citām teritorijām. Dažādi viedokļi par ASV operācijas leģitimitāti Eiropas Savienībā atspoguļo dalībvalstu atšķirīgo izpratni par suverenitāti un starptautisko tiesību piemērošanu.
Latvijas politiķi, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece, ir uzsvēruši nepieciešamību paturēt prātā Latvijas ilgtermiņa drošības intereses, sadarbojoties ar ASV un citiem NATO un ES sabiedrotajiem. Viņa norādīja, ka Venecuēlas situācija un jautājums par ASV rīcību pret Grenlandi ir dažādas situācijas, neredzot tur paralēles.
Eksperti norāda, ka šāda nevienprātība Eiropas Savienības dalībvalstu vidū apgrūtina vienotu juridisku un politisku lēmumu pieņemšanu, kas skar reģiona stabilitāti.
Secinājumi un turpmākā attīstība
Eiropas Savienības dalībvalstu neviennozīmīgā reakcija uz ASV karaspēka īstenoto Venecuēlas autoritārā līdera Nikolasa Maduro gāšanu atklāj bloka spēju problēmas vienprātības un kopīgas rīcības jautājumos. Lai gan Eiropas Savienība aicina uz miermīlīgu krīzes risinājumu un starptautisko tiesību ievērošanu, atšķirīgie viedokļi par ASV operācijas leģitimitāti rada izaicinājumus kopīgās ārpolitikas veidošanā.
Turpmākā situācija Venecuēlā, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas rīcība un izteikumi par suverenitāti un starptautisko tiesību piemērošanu turpinās ietekmēt transatlantisko attiecību dinamiku un globālo drošības situāciju.