Veselības ministrija izsaka pārsteigumu par Valsts kontroles revīzijas atklājumiem par ārstu darba slodzēm
Veselības ministrija (VM) ir pārsteigta par Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām problēmām, īpaši par speciālistiem, kas it kā strādā neiespējamas darba slodzes. Šādu informāciju ministrijai iepriekš nebija sniegts. Šis atklājums tika izteikts Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē, kurā piedalījās arī VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Ziņojums, kas tika publiskots 2025. gada septembra beigās, izgaismo satraucošu ainu Latvijas stacionārajā veselības aprūpē, norādot uz sistēmas neefektivitāti un nepareizu finanšu līdzekļu prioritizāciju. Valsts kontrole norāda, ka aptuveni 700 miljoni eiro gadā, kas ir gandrīz 40% no visa veselības aprūpes budžeta, tiek izlietoti slimnīcu tīkla uzturēšanai, nevis pacientu tiešajām vajadzībām .
Valsts kontroles revīzijas galvenie secinājumi
Valsts kontroles veiktā lietderības revīzija par stacionārās veselības aprūpes plānošanu un organizēšanu Latvijā atklāj vairākas būtiskas problēmas. Viens no satraucošākajiem atklājumiem ir saistīts ar ārstu darba slodzēm. Revīzijā identificētas situācijas, kurās sertificēti un pat nesertificēti ārsti strādā neiespējami daudz stundu mēnesī – līdz pat 452 stundām, kas ir vairāk nekā trīs reizes pārsniedz normālo darba laiku . Šādas slodzes ir vienkārši nereālas un liecina par nopietniem trūkumiem darba organizēšanā un uzskaitē. Turklāt daudzās uzņemšanas nodaļās netiek nodrošinātas vairāk nekā puse no nepieciešamajām dežūrām, un tās bieži pilda nesertificēti ārsti .
Ziņojumā arī uzsvērts, ka pirms deviņiem gadiem izstrādātie priekšlikumi slimnīcu tīkla optimizācijai nav tikuši īstenoti. Tā vietā slimnīcu skaits pat ir audzis, radot absurdu situāciju, kurā valsts uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, kas nav efektīvs un neatbilst pacientu interesēm. Valsts kontrole secina, ka pašreizējā finansēšanas sistēma ir gan sarežģīta, gan netaisnīga. Lielās slimnīcas saņem mazāk līdzekļu nekā nepieciešams, kamēr mazās tiek subsidētas, veicinot pašmērķi saglabāt esošo, sadrumstaloto struktūru, nevis koncentrēties uz pacientu vajadzībām .
Veselības ministrijas nostāja un turpmākie soļi
Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore, akcentē, ka ministrija pret Valsts kontroles atzinumiem izturas ar lielu atbildību un novērtē sniegtos ieteikumus, kas ir vērsti uz veselības aprūpes plānošanas un organizācijas pilnveidi . Viņa norāda, ka ministrija ir saņēmusi Valsts kontroles lēmumu un revīzijas ziņojumu, un apzinās nepieciešamību pēc izmaiņām slimnīcu tīklā. Janka uzsver, ka objektīva situācijas analīze ir būtiska, lai pieņemtu pamatotus lēmumus turpmākajām reformām .
Neskatoties uz ministrijas pārsteigumu par nezināšanu attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir atzinis Valsts kontroles pausto un apsolījis veikt nepieciešamās pārmaiņas . Viņš norāda, ka ministrijas mērķis ir novirzīt finansējumu tikai tām slimnīcām, kas nodrošina kvalitatīvu aprūpi. Tomēr ministrs atzīst, ka pārmaiņām bieži vien pretojas pašvaldības un slimnīcu vadība . Valsts kontrole aicina optimizēt slimnīcu tīklu un noteikt tā līmeņus atbilstoši faktiski sniegtajiem pakalpojumiem ne vēlāk kā līdz 2029. gadam . Šis process ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu un ilgtspējīgu veselības aprūpes attīstību Latvijas iedzīvotāju interesēs .
Ārstu neiespējamo slodžu konteksts
Satraucošā situācija ar ārstu darba slodzēm nav jauna problēma Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Valsts kontroles revīzija ir tikai apstiprinājusi un dokumentējusi to, kas jau sen tika runāts neformālās aprindās. Ārsti bieži vien nonāk situācijā, kurā ir spiesti strādāt virsstundas, lai nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību, īpaši reģionos, kur mediķu trūkst. Taču skaitļi, ko uzrāda Valsts kontrole, ir šokējoši un prasa nekavējošas rīcības. Tie liecina ne tikai par pārslodzi, bet arī par iespējamu datu falsifikāciju vai sistēmas nepilnībām, kas ļauj uzrādīt nereālas darba stundas. Šīs problēmas risināšanai nepieciešama gan sistēmiska pieeja slimnīcu tīkla optimizācijai, gan arī darba apstākļu uzlabošana mediķiem, lai nodrošinātu viņu noturēšanu veselības aprūpes sistēmā .
Lai gan Veselības ministrija publiski pauž izbrīnu par Valsts kontroles atklājumiem, ir skaidrs, ka šī revīzija kalpos kā spēcīgs impulss nepieciešamo reformu veikšanai. Ir jāveic rūpīga analīze par to, kā tika pieļauta šāda situācija, un jāizstrādā konkrēti pasākumi, lai novērstu līdzīgu problēmu atkārtošanos nākotnē. Pacientu drošība un veselības aprūpes kvalitāte ir un paliek primārais mērķis, kas jāpanāk, neatkarīgi no pretestības reformām.