Tikmēr procesā iesaistītās VARAM, Zemkopības un Klimata un enerģētikas ministrijas Nekā personīga atrakstījās, ka tās zivju audzēšanas fermu projektā nav galvenās, atbildību noveļot viena uz otru.
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti pārmet, ka no uzņēmējiem nav saņemti konkrēti fakti par projekta ietekmi uz vidi un kā audzētavas piesārņojumu plānots novērst. Jūrā pakāpeniski iecerēts izvietot no 20 līdz 25 milzīgiem tīklu sprostiem. Katrs būtu vairāk nekā 50 metru diametrā un līdz 16 metru dziļš. Tie tiktu noenkuroti pie jūras gultnes. Vienā sprostā sezonas beigās varētu izaudzēt līdz 500 tonnas foreļu. Kopējais ražošanas mērķis, projektam sasniedzot pilnu jaudu, ir septiņi līdz desmit tūkstoši tonnu zivju gadā. Šāds apjoms nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi.
Uzņēmēji uzsver, ka piesārņojums būšot lokāls un sezonāls. Kā Dānijā, kur barības vielu koncentrācija pieaug tikai ražošanas sezonā, bet vēlāk samazinās. Vides uzraugi tam nepiekrīt – fermas plānots veidot īpaši aizsargājamo “Natura” 2000 teritoriju tuvumā vai to ietekmes zonā. Un Rīgas līcis nav atklāta jūra kā tas ir Dānijas piekrastē. Tas ir sekls, ar vāju ūdens apmaiņu, un šādas audzētavas var radīt ilgtermiņa sekas dabai.
Zināms, ka par foreļu fermu iespējamo veidošanu Rīgas jūras līcī plānots spriest rītdienas koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Jautājums darba kārtībā iekļauts pēc “Progresīvo” lūguma. Savukārt neoficiāla informācija liecina, ka Valsts vides dienests visticamāk neļaus uzņēmējiem jūrā izvietot testa sprostu, ko viņi gribēja darīt jau šī gada aprīlī.