Ārstu rindas – realitāte Latvijā
Pacientiem Latvijā nākas saskarties ar ievērojamām grūtībām, lai nokļūtu pie valsts apmaksāta ārsta speciālista. Sevišķi garas rindas ir pie specifiskiem mediķiem, kur vidējais gaidīšanas laiks sasniedz sešus mēnešus vai pat vairāk. Šo situaciju pieredzējusi arī Velga Liberga-Dundure, kura pēc sirds operācijas nespēj pierakstīties uz vizīti pie sava operējošā aritmologa, ziņo lsm.lv. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pie aritmologa vidēji jāgaida 150 dienas, kas ir viens no garākajiem gaidīšanas laikiem pie speciālistiem Latvijā.
Pacientes pieredze – sarežģītā veselības aprūpes pieejamība
Velga Liberga-Dundure, saskaroties ar sirds saslimšanu, izgājusi sirds operāciju, taču pēc tam nav spējusi tikt pie sava ārstējošā ārsta, lai saņemtu nepieciešamo pēcoperācijas aprūpi. Ārsts pats norādījis, ka nezina, kā paciente varētu pie viņa pierakstīties, ņemot vērā esošās rindas. Šāda situācija parāda, ka pat pēc būtiskas medicīniskas procedūras, pacienta aprūpes nepārtrauktība var tikt apdraudēta, ja nav iespējas savlaicīgi saņemt speciālista konsultāciju. Lai gan 2026. gadā plānots ieviest jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus un digitalizācijas pasākumus, piemēram, e-nosūtījumus un vienotu pieraksta principu, lai samazinātu rindas, pašreizējā situācija saglabājas kritiska.
Kādas ir sistēmas nepilnības un risinājumi?
Nacionālā veselības dienesta mājaslapa ‘rindapiearsta.lv’ piedāvā informāciju par gaidīšanas rindām, tomēr realitātē pacienti sūdzas, ka norādītais laiks neatbilst faktiskajai situācijai. Dažkārt ārstniecības iestādes atsakās veikt pierakstu, atsaucoties uz beigušāmies kvotām. Lai gan pacientiem ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē, ja rindā jāgaida pārāk ilgi, praktiski tas ne vienmēr ir viegli īstenojams. Veselības ministrija gan norāda, ka tiek strādāts pie risinājumiem, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, īpaši reģionos, un stiprinātu speciālistu piesaisti.
Nākotnes perspektīvas un digitalizācija
Lai risinātu rindas problēmu, plānots ieviest jaunus digitālos risinājumus, piemēram, e-veselības sistēmas attīstību, kas nākotnē ļaus ērtāk pierakstīties pie ārsta un sekot līdzi vizītēm. Paredzēts arī ierobežot iespēju vienlaikus pierakstīties uz vienu pakalpojumu vairākās vietās, tādējādi mazinot rindas un optimizējot valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Tiek plānotas arī izmaiņas veselības aprūpes finansēšanā, tostarp iespēja veikt daļēji apmaksātas operācijas, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumus ātrāk.