Jaunā promenāde stiprinās Mūkusalas ielas infrastruktūru
Rīgā piektdien, 9. janvārī, svinīgi tika atklāta jaunā Mūkusalas ielas krasta promenāde, kuras izveide divu gadu garumā izmaksājusi 20,8 miljonus eiro. Kā ziņo avīze Diena, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) uzsver, ka šis projekts ir ne tikai nozīmīgs ieguvums pilsētvidei un satiksmes infrastruktūrai, bet arī nodrošinās Mūkusalas ielas ilgmūžību, nostiprinot Daugavas krastu. Šis projekts izpildījis arī solījumu sakārtot Daugavas kreiso krastu.
Projekta apjoms un tehniskie risinājumi
Divu gadu garumā veikto pārbūvi, kas sākta 2023. gada decembrī, raksturo kā vienu no vērienīgākajiem Rīgas pašvaldības infrastruktūras atjaunošanas projektiem. Tā mērķis bija attīstīt Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi. Tehniski sarežģītākais posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, kas tika veikta gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas un margas. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu krastmala pārbūvēta pilnā apmērā ar jaunu rievsienu, kas pasargās to no izskalošanās. Paralēli rekonstruētas arī dažādas inženierkomunikācijas, tostarp ūdensapgāde, kanalizācija un apgaismojums.
Inovācijas un vēsturiskās arhitektūras saglabāšana
Projekta realizācijā liela uzmanība pievērsta pilsētas vēsturiskās un unikālās arhitektūras saglabāšanai. Tāpēc promenādes izbūvē maksimāli izmantoti vēsturiskie krastmalas apdares materiāli un elementi, tostarp atjaunotas oriģinālās margas. Visa garumā ierīkots energoefektīvs apgaismojums, padarot promenādi pievilcīgāku un drošāku arī tumšajā diennakts laikā. Lai nodrošinātu vides pieejamības prasības, gājējiem ar redzes traucējumiem ir pieejams taktilais segums ar vadulām un taktilajām pumpām. Izbūvēts jauns divvirzienu veloceļš, kas savienosies ar esošajiem veloceļiem pilsētā un ārpus tās.
Infrastruktūra un iespējas apmeklētājiem
Promenāde piedāvā vairākas atpūtas zonas un aktīvās atpūtas iespējas, tostarp skrituļslidotāju laukumu, bērnu rotaļu laukumu un vingrošanas laukumu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas trīs dzeramā ūdens uzpildes stacijas un publiskās tualetes. Tiem, kas ierodas ar automašīnu, izbūvētas paralēlās stāvvietas un pārbūvēts stāvlaukums pie Akmeņu ielas, kur vienlaikus varēs novietot vairāk nekā 30 automašīnas, tai skaitā paredzētas vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lai veicinātu kuģošanu Daugavā, izbūvētas četras īslaicīgas apstāšanās piestātnes mazizmēra ūdenstransportam.
Nosaukuma meklējumos un diskusijas par projektu
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs atklāšanas pasākumā norādījis, ka Rīgas neapgūtās ūdensmalas ir pilsētas neizmantots kapitāls un šādām krastmalām Rīgā ir jābūt arvien vairāk. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka promenādei pietrūkst jauna, skaista nosaukuma. Aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli, rīdzinieki aicināti līdz 31. janvārim pašvaldības mājaslapā aizpildīt aptauju, kurā var izvēlēties jau piedāvātus variantus vai norādīt savu priekšlikumu. Kā zināms, šī projekta īstenošanā nepaveikts palicis 140 metru garš posms starp Dzelzceļa tiltu un Kīleveina grāvja ieteku Daugavā saistībā ar “Rail Baltica” projekta risinājumiem. Šo posmu plānots pārbūvēt vienlaikus ar divu tiltu pār Kīleveina grāvi atjaunošanu, bet pagaidām izveidots pagaidu risinājums – panduss. Būvdarbus veica SIA “Tilts”, būvprojekta izstrādi – SIA “BM-projekts”, bet būvuzraudzību nodrošināja SIA “Geo Consultants”. Kopējais projekta finansējums sasniedza 20,8 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no kuriem 85% finansēja Valsts kase, bet 15% – Rīgas pašvaldība.