Papildu saķerei iespējams arī izmantot abrazīvus materiālus – piemēram, koka zarus, smiltis vai gumijas paklājiņus. Tas gan nav ideāls risinājums, un vadītājam jārēķinās, ka paklājiņi tādā veidā var tikt sabojāti. Šie materiāli jānovieto zem abiem piedziņas riteņiem, jo pretējā gadījumā auto turpinās spolēt ar riteni, kuram ir mazāka pretestība.
Sniegā iesēdies automobilis
Iebraucot dziļākā sniegā, var gadīties, ka auto “uzsēžas uz vēdera”. Ja līdzi ir lāpsta, situāciju iespējams atrisināt salīdzinoši viegli, izrokot sniegu zem auto un izveidojot nelielu ieskrējiena joslu. Ja lāpstas nav, sniegs jācenšas iztīrīt ar rokām vai citiem pieejamiem līdzekļiem.
Vanks iesaka arī profilaktisku risinājumu, lai izvairītos no situācijas, kad auto pēc ilgākas stāvēšanas vairs nespēj izkļūt no dziļāka sniega – parkojoties šādā vietā, nedaudz pabraukt uz priekšu un atpakaļ, izveidojot sliedi, kas palīdzēs vieglāk izbraukt no stāvvietas. Tas ir svarīgi, jo, noparkojot automobili, tas vēl ir silts – sniegs zem tā sāk kust, izkusušais ūdens notek uz zemāko punktu zem riteņiem un, automobilim ilgstoši stāvot, sasalst, veidojot ledu. Šādā situācijā riepas var pat piesalt pie virsmas, radot ļoti nelabvēlīgus apstākļus izbraukšanai. Savukārt iepriekš izbraukta “tranšeja” palīdz izlīdzināt parkošanās vietu un nodrošina nelielu ieskrējiena joslu, kas palielina iespēju vēlāk bez lieka riska izkļūt no sniegotās stāvvietas.