Šonedēļ uz vietējiem kino ekrāniem ir pulka jaunumu: pirmizrādi piedzīvo Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma “Frankenšteins 2.0”, tāpat pie skatītājiem nonāk lietuviešu autora Karoļa Kaupiņa laikmeta drāma “Janvāra gaisma” par notikumiem 20. gadsimta 90. gadu sākumā – barikāžu laikā.
“Zelta globusi”, “Frankenšteins 2.0” un “Lācis, lauva, zars”. Jaunumi kino pasaulē
00:00 / 06:08
Kristīne Simsone / Latvijas Radio
Festivāls “Lācis, lauva, zars”
Janvāra vidū filmu skati piedāvā “Lācis, lauva, zars”, kas tiek pieteikts kā “mūsdienu filmu festivāls”. Lai arī piedāvātā filmu programma ir kino kvalitātes ziņā laba un piesātināta ar daudziem zīmīgiem aizvadītā gada kinodarbiem no nozīmīgāko pasaules kinofestivālu programmām, no žurnālistikas perspektīvas raugoties, godīgi būtu pašķetināt pasākuma pieteikumā izmantoto leksiku.
“Lācis, lauva, zars” ir privātas filmu izplatīšanas kompānijas katalogā ietverto filmu skates, kuru primārais mērķis tomēr ir šo kinodarbu un līdz ar to arī uzņēmuma popularizēšana. Jēdziena “kinofestivāls” skaidrojumam – citi Latvijā norisošie kinofestivāli atšķiras ar to, ka to programmas tiek veidotas, neaprobežojoties ar viena uzņēmuma pārstāvētām filmām un filmu skates papildinot ar citu pasākumu kopumu.
“Lācis, lauva, zars” seansi notiks no 16. līdz 25. janvārim Rīgā, Cēsīs un Liepājā. Kā vienu no programmas spilgtākajiem darbiem vēlos izcelt galisiešu režisora Olivera Laše drāmu “Sirāts” – tā ir sociāli piesātināta ceļa filma, kas metaforiski vēsta par personīgiem zaudējumiem. Tajā kā ietvars ir reiva apmeklētāju komūna Marokas tuksnesī – laikā, kad valsti sāk ieskaut karš.
Dāvja Sīmaņa “Frankenšteins 2.0”
Atgriežoties pie pieteikumā izskanējušā, šīs nedēļas kino jaunumu vidū īpaši vēlos izcelt Dāvja Sīmaņa dokumentālo darbu “Frankenšteins 2.0”, kas būs skatāms seansos visā Latvijā no 14. janvāra. Šis kinodarbs skatītāju ieved ļoti savdabā, mums tepat līdzās pastāvošā pasaulē – cilvēku kopienā, kas ir pārņemti ar mūžīgas dzīves ideju. Tie ir zinātnieki, pārliecinoši runājoši pašpasludināti “pravieši” un tehnokrāti; viņus visus vieno vēlme apturēt cilvēces mirstību. Vieni plāno sagaidīt to zinātnes attīstības brīdi, kad medicīna būs tik spēcīga, ka spēs apsteigt ietekmi, ko uz mūsu ķermeņiem atstāj laiks, citi vēlas saglabāt un augšupielādēt savu apziņu. Līdzās pastāvošs, protams, ir jautājums,
kā mūsdienu sabiedrībā uztveram nāvi – kā dzīves daļu un sava veida tās jēgas esenci vai “sistēmas kļūmi”.
Šis ir klasiskā stāstniecībā veidots darbs, kas lielākoties ieņem vērotāja lomu, ļaujot skatītājam pašam gremdēties nebeidzamajos jautājumos, ko filma, izaicinot mūsu uztveri par fundamentāli ierasto lietu kārtību, uzdod.
Pasniegtas “Zelta globusa” balvas
Kino pasaulē turpinās balvu sezona – Holivudā nule kā sadalītas “Zelta globusa” balvas. “Zelta globusi”, jāatgādina, vairs nav Holivudas ārzemju preses asociācijas pasniegta balva – šobrīd balsotāju rindās ir ap 400 starptautisku kino kritiķu un žurnālistu, tostarp pieci no Latvijas. Balvas un ceremonijas juridiskais statuss šobrīd ir reformēts kā peļņas organizācija, kas atrodas mediju korporācijas “Penske Media” paspārnē. ASV šai balvai ir liela loma tieši izklaides televīzijas pārraižu kontekstā. Lai arī par ceremonijas norisi un dramaturģiju man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, balvu sadalījums šķiet konstruktīvs (taču tas noteikti pakļausies subjektīvu skatu mudinātām diskusijām), atskaitot vien nepamatoti mazo uzmanību Raiena Kūglera ASV Dienvidu vampīrdrāmai “Grēcinieki” (Sinners), kas ir viens no formas ziņā inovatīvākajiem aizvadītā gada darbiem.
Gandarījums ir arī par starptautisko (proti, ārpus ASV uzņemto) filmu klātbūtni – balsotājiem pārstāvot plašāku (nekā iepriekš) ģeogrāfisko tvērumu, tas atspoguļojas arī nominantu un laureātu vidū. Piemēram, labākās filmas kategorijā puse – trīs – darbi ir tapuši ārpus ASV. Arī aktieru vidū godalgas saņēma ne tikai Holivudas zvaigznes – laureātu vidū ir īriete Džesija Baklija par darbu Hlojas Žao “Hamnetā”, kur viņa spēlē Agnesi, Viljama Šekspīra viedo sievu.
Kā labākais dramatiskais aktieris tika izvēlēts brazīļu aktieris, no seriāla “Narcos” pazīstamais Vāgners Moura par lomu tautieša Klebera Mendosas Filju veidotajā politiskajā krimināldrāmā “Slepenais aģents”. Prieks arī par mūsu – Ziemeļu – reģiona aktieri Stellanu Skašgordu, kas saņēma “Zelta globusu” par darbu norvēģu režisora Joahima Trīra filmā “Sentimentāla vērtība”.
Labākās filmas titulu saņēma ķīniešu izcelsmes amerikāņu režisores Hlojas Žao režisētā Megijas O’Farelas romāna “Hamnets” ekranizācija – stāsts par Viljama Šekspīra sievu Agnesi, abu laulību un pārdzīvoto bērna zaudējumu. “Hamnets” ir dziļi emocionāls, ārkārtīgi klasisks darbs, kas sava vēriena ziņā atgādina hrestomātisku grieķu traģēdiju.
Balvu sezona turpināsies ar Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremoniju, kas norisināsies 17. janvārī Berlīnē.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu