Kriptovalūtai 2025. gads bija grūts, jo īpaši oktobrī, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja ieviest jaunus tarifus Ķīnai, kas izraisīja lielu pārdošanas vilni. Tomēr, raugoties uz ilgtermiņa tendencēm, šo aktīvu īpašumtiesības visā Eiropā pieaug, raksta “Euronews”
Vairāk nekā 90 % cilvēku vecumā no 18 gadiem un vecāki galvenajās Eiropas ekonomikās zina par kriptovalūtu aktīviem vai kriptovalūtām, liecina “Adan” ziņojums “Web3 Industry in France and Europe”, kurā izmantoti dati no 2025. gada sākuma.
Lai gan 2025. gadā šo aktīvu vērtība svārstījās, kriptovalūtu īpašnieku skaits visā Eiropā pakāpeniski pieaug. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas aptauju 2024. gadā 9 % pieaugušo eirozonā bija kriptovalūtu aktīvu īpašnieki. No 20 eirozonas valstīm īpašumtiesības svārstās no 6 % Nīderlandē un Vācijā līdz 15 % Slovēnijā, lai gan atšķirības starp valstīm kopumā ir nelielas.
Aiz Slovēnijas reitingā seko Grieķija, tad Īrija, Horvātija, Kipra, Lietuva un Austrija, kuras ieņem nākamo vietu.
“Atšķirības valstu griezumā parasti ir saistītas ar digitālo tehnoloģiju ieviešanu, riska apetīti un vietējā tirgus struktūru,” “Euronews Business” komentē “BCB Group” riska un atbilstības vadītājs Džeims Salivans.”Valstis ar augstu finanšu inovāciju līmeni un jaunāku, parasti vīriešu dominētu investoru bāzi, parasti ir līderes,” viņš teica.
Viņš arī uzsvēra, ka galvenā nozīme ir vietējiem regulatīvajiem un ekonomiskajiem faktoriem. Tirgos, kur tradicionālās investīciju iespējas ir ierobežotas, kriptovalūtas var tikt izmantotas spekulatīvi, un spēcīgas informētības kampaņas, kādas redzamas Itālijā, var veicināt to ieviešanu.
Kriptovalūtu aktīvu īpašumtiesības no 2022. līdz 2024. gadam pieauga gandrīz visās eirozonas valstīs. Nīderlande bija vienīgā valsts, kurā rādītājs palika nemainīgs, bet dati par 2022. gadu nav pieejami par Horvātiju. Visā eirozonā īpašumtiesības pieauga no 4 % 2022. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Lielākais pieaugums tika reģistrēts Grieķijā un Lietuvā, kur tas bija 10 procentpunkti. Kiprā, Beļģijā, Īrijā, Austrijā, Slovākijā, Slovēnijā, Portugālē un Itālijā pieaugums bija 7 punkti vai vairāk.Salivans norādīja, ka šis ievērojams pieaugums apstiprina, ka Eiropas mazo investoru interese pieaug, liecinot, ka iepriekšējā kriptovalūtu atslābuma perioda atmiņas patērētājiem tagad ir kļuvušas par tālu pagātni.
“Šī pieaugošā uzticība ir saistīta ar globālā tirgus ciklisko atgriešanos, bet galvenokārt ar patērētāju aizsardzību, ko nodrošina Kriptovalūtu tirgu regulējums (MiCA),” viņš teica “Euronews Business”.MiCA ievieš vienotus ES tirgus noteikumus kriptovalūtām, aptverot aktīvus, kas pašlaik nav regulēti ar esošajiem finanšu pakalpojumu tiesību aktiem.
“MiCA liecina, ka ES atzīst šo nozari par galveno, kas rada uzticību un piesaista jaunus investorus, kuri iepriekš bija piesardzīgi.”
Ieguldījumi ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki izmanto kriptovalūtas. Eirozonā 64 % kriptovalūtu turētāju norāda, ka izmanto šos aktīvus kā ieguldījumu, bet tikai 16 % izmanto tos maksājumiem. Vēl 19 % norāda, ka izmanto kriptovalūtas abiem mērķiem.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit