Baltijas Universitātes dzimšana kara laikā
Otrā pasaules kara beigās, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bēgot no padomju okupācijas, radās unikāla situācija, kurā tika dibināta Baltijas Universitāte. Šī augstskola darbojās Hamburgā, britu okupācijas zonā, un tās galvenais mērķis bija sniegt iespēju dzimteni pametušajiem studentiem pabeigt iesāktās studijas un turpināt akadēmisko darbību. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, universitāte tika dibināta 1946. gada 9. janvārī ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas atļauju, pēc profesora Friča Gulbja iniciatīvas. Šis solis bija īpaši svarīgs, jo britu zonā no aptuveni 82 tūkstošiem Baltijas valstu bēgļu, 45 tūkstoši bija latvieši, kuriem bija nepieciešama iespēja turpināt izglītošanos.
Universitātes darbība un mērķi
Baltijas Universitāte bija paredzēta trimdas latviešiem, lietuviešiem un igauņiem, piedāvājot akadēmisku izglītību laikā, kad dzimtenes bija zaudētas. Universitātes dibināšanas konference notika Hamburgā 1946. gada 8. un 9. janvārī. Sākotnēji universitāte darbojās Hamburgas Vēstures muzeja telpās, bet jau 1947. gada janvārī tā tika pārcelta uz bijušajām lidotāju skolas telpām Pinebergā. Lai gan universitāte pastāvēja tikai trīsarpus gadus, tās darbība bija intensīva. Tā tika izveidota, lai jauniešus izrautu no pārvietoto personu nometnēs valdošās bezdarbības un prāta degradācijas, kā arī lai sagatavotu viņus studijām Vācijas augstskolās vai apmācītu angļu valodā izceļošanas gadījumā.
Akadēmiskais saturs un vadība
Mācības Baltijas Universitātē notika vācu valodā, taču daži humanitāro zinātņu priekšmeti tika pasniegti arī nacionālajās valodās. Universitātei tika izveidotas astoņas fakultātes, tostarp Arhitektūras un inženierzinātņu, Filoloģijas, Ķīmijas, Lauksaimniecības, Matemātikas un dabaszinātņu, Medicīnas, Mehānikas, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu, kā arī Mākslas, mūzikas un sporta fakultāte. Profesoru skaits tuvojās diviem simtiem, un universitātē mācījās vairāk nekā tūkstoš studenti – 1946. gadā 996 studenti, bet 1947. gadā 1025 studenti. Universitātes pirmais prezidents bija fiziķis profesors Fricis Gulbis, viens no mūsdienu Latvijas fizikas zinātnes pamatlicējiem.
Universitātes slēgšana un mantojums
Pēc tam, kad sākās bēgļu masveida izceļošana no Vācijas, studentu skaits Baltijas Universitātē jūtami kritās. 1949. gada septembrī universitāte tika slēgta. Kopumā tās absolventu skaits bija 76 studenti – 53 latvieši, 16 lietuvieši un 7 igauņi. Lai gan universitāte pastāvēja īsu laiku, tā sniedza nozīmīgu atbalstu Baltijas tautu jaunatnei grūtajā pēckara periodā, piedāvājot cerību un iespēju turpināt izglītības ceļu trimdā.