Migrācijas vilnis no Rietumāfrikas: cerības uz labāku dzīvi un realitāte

Tūkstošiem cilvēku no Rietumāfrikas valstīm, īpaši no Gambijas, ik gadu dodas bīstamā ceļojumā uz Eiropas Savienības tuvāko punktu – Kanāriju salām. Šo ceļu, kas pazīstams kā “back way” jeb “ceļš atpakaļ”, daudzi mēro, pārdodot visu savu īpašumu, pat septiņas govis un zemi, cerībā uz labāku dzīvi. Diemžēl daudziem šis ceļš beidzas ar nāvi okeānā, jo ne visi sasniedz galamērķi. Cilvēku kontrabandisti, kuri organizē šos ceļojumus, par katru pasažieri saņem vismaz 855 eiro, un viņiem nav nozīmes, vai ceļotājs nonāks krastā vai dzelmē. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis maršruts ir īpaši bīstams, un cilvēku upuru skaits ir liels.

Ceļojuma izmaksas svārstās no 790 līdz pat 1970 eiro. Cilvēki bieži vien ir spiesti pārdot visu savu mantu, lai samaksātu kontrabandistiem. Piemēram, gambietis Lamins, kurš divas reizes mēģināja nokļūt Itālijā, pārdeva septiņas govis un zemes gabalu, ta tomēr viņa mēģinājumi neizdevās. Lai gan viņš vēlāk atrada darbu armijas bāzē, viņa stāsts atspoguļo daudzu migrantu izmisumu un upurus, ko viņi gatavi nest, meklējot laimi citur.

Izmisuma motivācija: kāpēc tiek mērots bīstamais ceļš?

Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki no Rietumāfrikas riskē savu dzīvību, meklējot ceļu uz Eiropu, ir cerība uz labāku ekonomisko situāciju, darba iespējām un drošāku nākotni. Trūkstot perspektīvām dzimtenē, daudzi redz Eiropu kā vienīgo iespēju izvairīties no nabadzības un nestabilitātes. Lai gan Eiropas Savienība ir centusies risināt migrācijas problēmas, atbalstot Āfrikas valstis ar investīcijām un attīstības projektiem, tostarp radot jaunas darbavietas, šie pasākumi bieži vien nav pietiekami, lai apturētu cilvēku plūsmu. Āfrikas izcelsmes migrantu vidū ir cilvēki no dažādām valstīm, ne tikai no Gambijas, bet arī no citām Rietumāfrikas reģiona valstīm.

Saskaņā ar ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem, Eiropas Savienības vidējā jūrā katru gadu bojā iet vai pazūd simtiem, pat tūkstošiem cilvēku. Lai gan oficiālā statistika ne vienmēr atspoguļo pilnu ainu, reālais upuru skaits ir ievērojami lielāks. Šīs tendences pastiprināsies, ja netiks risināti pamata cēloņi, kas mudina cilvēkus doties prom no mājām.

Kontrabandistu biznesa aprēķini un upuru realitāte

Cilvēku kontrabanda ir ienesīgs bizness, kurā iesaistītie grupējumi gūst milzīgu peļņu. No vienas laivas vien cilvēku kontrabandisti var iekasēt vismaz 160 000 eiro. Šie nelikumīgie maršruti, kas bieži vien tiek dēvēti par “nāves maršrutiem”, ir rūpīgi organizēti, lai gan drošība un cilvēku dzīvības netiek ņemtas vērā. Nelegālā migrācijas maršruta “back way” apturēšana ir izaicinājums gan Gambijas, gan citu valstu iestādēm.

Reizēm migrantu ceļi ir neiedomājami bīstami. Kā piemērs ir gadījums Marokā un Meliljas robežai, kur migranti slēpjas pat matračos, lai nelegāli šķērsotu robežu. Lai gan šādas metodes tiek fiksētas reti, tās parāda cilvēku izmisumu un gatavību riskēt ar visu, lai nokļūtu Eiropā.

ES centieni ierobežot migrāciju un to rezultāti

Eiropas Savienība ir apzinājusies problēmas nopietnību un vairākus gadus cenšas ierobežot nelegālo migrāciju, gan stiprinot robežkontroli, gan sniedzot atbalstu Āfrikas valstīm, lai cīnītos ar migrācijas cēloņiem. Eiropas Komisija ir paziņojusi par stratēģiju, kas paredz lielāku finansiālo un cita veida atbalstu Āfrikas reģioniem. Tiek plānots radīt miljoniem jaunu darbavietu un veicināt ekonomikas attīstību, lai cilvēki varētu atrast darbu un dzīvot labāk savā dzimtenē. Kopš 2016. gada ES ir apstiprinājusi desmitiem atbalsta programmu par kopējo vērtību gandrīz miljardu eiro.

Šie pasākumi, kā uzskata Eiropas Komisija, “sāk dot rezultātus”. Prioritātes ir glābt cilvēku dzīvības, izjaukt kontrabandistu tīklus, atvērt legālos migrācijas kanālus un veicināt to migrantu atgriešanos, kuriem nav likumīgu tiesību uzturēties Eiropā. Tomēr šie centieni ir ilgs un sarežģīts process, kurā nepieciešama gan Āfrikas, gan Eiropas valstu aktīva sadarbība.

Nākotnes perspektīvas: vai investīcijas spēs mainīt situāciju?

Eiropas Savienības prezidents Žans Klods Junkers ir izteicis ambiciozu plānu par jaunas alianses veidošanu ar Āfriku, kas paredz investīcijas 10 miljonu jaunu darbavietu radīšanai piecu gadu laikā. Šāds solis varētu būtiski uzlabot situāciju Āfrikas valstīs un sniegt cilvēkiem alternatīvu bīstamajiem migrācijas ceļiem. Vācija arī īsteno savu “Māršala plānu” Āfrikas atbalstam, koncentrējoties uz ekonomisko sadarbību un jauniešu perspektīvām.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka rūpes par Āfriku bieži vien ir arī rūpes par Eiropu, cenšoties novērst migrantu pieplūdumu. Nepietiek vienkārši iepludināt naudu; nepieciešama dziļāka izpratne par Āfrikas valstu reālajām vajadzībām un ilgtermiņa stratēģijas, kas vērstas uz ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību ievērošanu. Tikai šādā veidā būs iespējams mainīt situāciju un samazināt skumjo stāstu skaitu par cilvēkiem, kas mērojuši bīstamo ceļu uz Eiropu.