Pilsēta kā iedvesmas avots: jaunatklāta izstāde LNMM
No 2026. gada 31. janvāra līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 4. un 5. stāva zālēs būs skatāma izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”. Kā ziņo avīze Diena, šī izstāde piedāvās unikālu ieskatu pilsētvides, literatūras un mākslas attiecību dinamikā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Tā aplūkos, kā latviešu modernisti uztvēra un attēloja urbanizācijas procesus un laikmeta pārmaiņas savos darbos.
Latviešu modernisti un trīs metropoles: Rīga, Berlīne, Parīze
Izstāde aicina apmeklētājus sekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās Eiropas pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Šis periods 20. gadsimta sākumā bija raksturīgs ar straujām kultūras un sabiedrības pārmaiņām gan Latvijā, gan visā Eiropā. Mākslinieki un rakstnieki, bieži vien dēvēti par “flanieriem” un “flanēzēm”, kļuva par rūpīgiem pilsētas vērotājiem. Viņi dokumentēja moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogu daudzveidību, kā arī urbānās telpas skaņas un ritmu, iemūžinot tos gan literāros darbos, gan vizuālajā mākslā.
Flanērisms un modernitāte latviešu kultūrā
Izstādes pamatā ir projekta “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” noslēgums, ko īstenojis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Tā iepazīstina ar laikmeta sociālajām un kultūras pārmaiņām, izceļot, kā latviešu modernisti interpretēja mainīgās pilsētvides iespaidus. Pats izstādes nosaukums “Ielu maldos” aizgūts no Lūcijas Zamaičas 1923. gada poēmu krājuma. Ekspozīcijā iekļauti gan pazīstami, gan mazāk zināmi mākslas darbi, dzejas teksti, iespieddarbu oriģināli, fotogrāfijas un video materiāli, radot iespēju apmeklētājiem “pastaigāties” starp eksponātiem un izjust laikmeta noskaņu.
Mākslinieku un rakstnieku ietekme
Parīze, piemēram, iedvesmoja tādus māksliniekus kā Gustavs Šķilters un Jāzeps Grosvalds jau pirms Pirmā pasaules kara. Pēc kara viņu tradīciju turpināja Rīgas mākslinieku grupa un rakstnieki. Andrejs Kurcijs radīja dzejoļu ciklu “Barbars Parīzē”, bet Lūcija Zamaiča dzīvoja Francijas galvaspilsētā, pētot Eiropu un Ziemeļāfriku. Berlīne savukārt ietekmēja rakstnieku Linardu Laicenu un tēlnieku Kārli Zāli, kurš kopā ar citiem izdeva pirmo latviešu avangardisko mākslas žurnālu “Laikmets”. Arī Rīga pati savā laikā spēcīgi iedvesmoja latviešu māksliniekus un rakstniekus, piemēram, Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma “Apašs frakā” vāka zīmējumu veidojis Kārlis Baltgailis, bet Aleksandrai Beļcovai pieder “Pašportrets cepurē ar zilu malu” (1920–1921).
Izstādes detaļas un apmeklētāju pieredze
Izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā” piedāvās gan glezniecības un grafikas darbus, piemēram, Niklava Strunkes grafikas vai Ādolfa Zārdiņa akvareli, gan arī fotogrāfijas, kas atspoguļo tā laika Rīgas ielu ainas, piemēram, Vilija Rīdzenieka uzņemtā fotogrāfija “Kaļķu iela. 20. gadsimta 20. gadu sākums”. Apmeklētāji varēs iepazīties ar laikmeta vizuālo valodu un sajūta laikmeta garu caur dažādiem mākslas medijiem. Mediju pastaiga pirms izstādes atklāšanas paredzēta 2026. gada 30. janvārī.