“Jaunās vienotības” (JV) pozīcija jautājumā par kriminālatbildības noteikšanu par dalību karteļos nav mainījusies, un JV ir gatava priekšlikumus iesniegt atkārtoti, aģentūrai LETA teica JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
JV frakcija pirmdien tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, un jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par dalību karteļos bijis viens no daudziem, ko puses pārrunājušas.
“Mēs vēsturiski jau esam iesnieguši līdzīgus priekšlikumus [par karteļu kriminalizēšanu], kas tolaik diemžēl neguva atbalstu, bet arī šobrīd esam gatavi sniegt atkārtoti, un, cerams, ka Saeimas vairākums to varētu atbalstīt,” sacīja Jurēvics.
Jurēvics klāstīja, ka sarunā JV frakcija un prezidents atskatījās uz iepriekšējo gadu un pozitīvi vērtēja valsts budžeta pieņemšanu, īpaši sadaļu, kas attiecas uz drošības stiprināšanu, atbalstu ģimenēm, kā arī izglītības reformas “Programmas skolā” īstenošanu.
Līdztekus JV frakcija izteikusi prezidentam patiecību par iesaisti jautājumā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, mēģinot abas puses vest pie kompromisa, rosinot jautājumu izskatīšanai nodot nākamajai Saeimai.
Tāpat JV frakcija prezidentu informējusi, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā notikšot aktīvs darbs pie Iepirkuma likuma grozījumiem, kas būtiski mazināšot birokrātiskos šķēršļus, kā arī veicināšot ekonomisko aktivitāti.
Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs paziņoja, ka “Progresīvie” atbalsta kriminālatbildības noteikšanu personām, kas iesaistītas karteļos, un aicina arī citas Saeimas frakcijas atbalstīt atbildības pastiprināšanu, lai vairotu iespējas apkarot karteļus Latvijas ekonomikā.
ZZS iebilst
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta kriminālatbildības noteikšanu uzņēmumu darbiniekiem par aizliegtu tirgus vienošanos slēgšanu, aģentūrai LETA pauda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
ZZS uzskata, ka Ekonomikas ministrijas aizvadītajā vasarā izstrādātie grozījumiem Konkurences likumā esot pietiekami, lai “sakārtotu daudzus likuma robus, lai nodrošinātu tiesisku pieeju un adekvātu sodu sistēmu kārtības pārkāpējiem”.
Politiķis norādīja, ka likuma grozījumus Saeima nodevusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai aizvadītā gada 2. oktobrī. “Diemžēl komisijas vadītājs [Kaspars Briškens (“Progresīvie”)] šo nav uzskatījis par prioritāti un jautājums komisijā nav ticis skatīts,” pārmeta ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.
Rokpelnis izteicās, ka ZZS paļaujoties uz jauno Konkurences padomes vadītāju Ievu Šmiti.
“Redzam, ka Konkurences padome sākusi strādāt ar jaunu sparu un taustāmiem rezultātiem īsā laikā. Paļausimies uz padomes ieteikumiem likumu un sodu sistēmas uzlabošanā,” pauda politiķis.
Tā kā iecerei arvien nav ZZS atbalsta, attiecīgu izmaiņu pieņemšana būtu atkarīga no opozīcijas, kas iepriekš bija noraidoša pret Judina reiz iesniegto likumprojektu.
KONTEKSTS:
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts tuvākajā laikā. “Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu,” paudusi premjere.
Siliņa atgādināja, ka “Jaunā vienotība” iepriekš tika virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.
AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. At vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu