Šī nav parasta diena, un tādēļ šis nebūs parasts “Aizliegtā paņēmiena” raidījums. Sveicienus 90. gadu jubilejā 12. janvārī visa Latvija sūta Raimondam Paulam. Arī “Aizliegtais paņēmiens” sagatavojis dāvanu Maestro – spēli “Gudrs, ne tik gudrs”. Spēlētāji – opermūziķis Juris Jope, dziedātāja Marija Naumova un mūziķis Žoržs Siksna – pārbaudīs savas zināšanas par Raimondu Paulu atbildot uz 10 jautājumiem. Katram jautājumam ir četri atbilžu varianti, par pareizo atbildi spēlētājs saņem vienu punktu. Kurš izrādīsies zinošākais?
Juris Jope ir aktieris un operdziedātājs, kurš uz Nacionālās operas skatuves debitēja 2014. gadā ar lomu Džakomo Pučinī operā Manona Lesko. Līdzās operas karjerai piedalījies arī vairākās koncertprogrammās ar Raimondu Paulu. Piemēram, koncertprogramma “Vēja ziedi”, maestro dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Programma “Spītība”, tad arī koncertprogramma “Aktrise” kopā ar aktrisi Madaru Botmani un vokālo ansambli “Con Moto”. Juris Jope piedalījās arī Paula uzvedumā “Ko mīlē latvieši”
Guntis Bojārs: Tātad Juri, kā jūs novērtētu 10 baļļu sistēmā savas zināšanas par Paulu?
Juris Jope: Hm… 7,8. Kā skatuves partneri, es domāju, es labi zinu viņu, bet kā biogrāfiju, ej nu saskaiti, cik diski, cik balvas, cik uzrakstīti darbi, tur vesels kvantums tam visam.
Šodien jūsu konkurenti ir Žoržs un Marija, no kā vairāk jāuzmanās?
Juris Jope: Es domāju, ka abi ir ļoti zinoši par maestro, abiem ilgs karjeras posms ir bijis kopā, Žoržs varētu ļoti daudz ko zināt.
Marija Naumova ir dziedātāja, kas Latvijai atnesusi visas Eiropas slavu, uzvarot Eirovīzijas konkursā 2002. gadā ar dziesmu “I Wanna”. Ar Raimondu Paulu sadarbojusies vairākkārt – pirmoreiz 1998. gadā, kopā radot solo albumu sākumā krievu valodā, pēc tam arī latviski ar nosaukumu “Ieskaties acīs”. 2001. gadā kopīgi izdots albums arī franču valodā. 2006. gadā Marija Naumova un Raimonds Pauls uzstājās kopā arī īpašā koncertā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Un tie nav vienīgie viņu abu kopdarbības piemēri.
Guntis Bojārs: Marij, novērtējiet, lūdzu, 1 – 10 baļļu sistēmā savu gatavību un zināšanas šai spēlei?
Marija Naumova: Ak, kungs, man būs grūti atbildēt, es domāju, kaut kur pa viducīti es esmu. Jo kaut kas ir piedzīvots kopā, Maestro jau nodzīvoja garu mūžu pirms es piedzimu, un viņam ir vispār gara dzīve un tāda plaša dzīve un skaista dzīve, nu es nezinu… 5,6.
Guntis Bojārs: Un otrs jautājums, jums konkurenti ir Žoržs Siksna un Juris Jope, kurš ir bīstamāks?
Marija Naumova: Te es nezinu, tiešām, varbūt Žoržs varētu zināt vairāk, bet kas to lai zina.
Žoržs Siksna ir dziedātājs, un viens no pazīstamākajiem tieši Raimonda Paula dziesmu izpildītājiem, kuru vidū gan Genoveva, gan Muļķe sirds un citas. Ar Paula dziesmām piedalījies neskaitāmos koncertos un koncertprogrammās. Piemēram, “Pie vecās ziņģes” tālajā 1985. gadā, no jaunākiem laikiem, piemēram, kopīgs uzvedums “Viskrāšņākās puķes ir sievietes.”
Guntis Bojārs: Novērtējiet savas zināšanas par Raimondu Paulu no 1 – 10?
Žoržs Siksna: 5.
Guntis Bojārs: Kāpēc tik zems?
Žoržs Siksna: Viņš ir ļoti noslēpumains, viņš visu nestāsta.
Guntis Bojārs: Otrs tāds provokatīvs jautājums – jūs šovakar spēlēsiet pret Mariju Naumovu un Juri Jopi, kurš ir bīstamāks?
Žoržs Siksna: Naumova zinās vairāk.
Raimonds Pauls dzima 1936. gada 12. janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Viņa ģimene nāk no strādniekiem – tēvs Voldemārs strādāja fabrikā, brīvajā laikā spēlēja bungas vietējo strādnieku ansamblī “Mihavo”. Māte Alma Matilde savukārt bija mājsaimniece.
Uz mazo Raimondu tēvam tobrīd ir lieli plāni. Tēvs uzskata, ka Raimondam vislabāk būtu jākļūst par… Un te jautājums – par ko, pēc tēva domām, vislabāk būtu kļūt viņa dēlam?
Atbilžu varianti: A – par stikla pūtēju; B – par mūziķi; C – par galdnieku; D – par aktieri.
Pareizā atbilde: par mūziķi. Raimonda tēvs sapņoja, ka dēls varētu būt vijolnieks, kā Paganīni, bet vijoles skolotāja, pie kuras tēvs viņu bija aizvedis, nokritizējusi mazā Raimonda īsos pirkstus. Četru gadu vecumā tā vietā Raimonds sāka spēlēt klavieres un pirmās uzstāšanās sākās jau 14 gados. Visi spēlētāji atbildēja pareizi.
Raimonds Pauls allaž bijis aizrauts ar teātri, viņš ir sacerējis mūziku vairākiem desmitiem teātra izrāžu, no kurām kā populārākās var minēt, piemēram, “Džonu Neilandu”, “Šerloku Holmsu”, “Sudraba slidas”, “Īsa pamācība mīlēšanā” un “Meža gulbji”. Paulam allaž ļoti paticis, ka aktieri dzied. Dziedoši aktieri, var teikt, ir viena no viņa stihijām. Un tā savulaik 1973. gadā Paula redzeslokā nonācis arī aktieris Jānis Paukštello un citi kolēģi pēc tam, kad, mēģinot “Īsu pamācību mīlēšanā”, sapratuši, ka grib dziedāt vēl.
Jānis Paukštello: Mēs, četri puiši, sapratām, ka mums nepietiek tikai ar teātri, lai pašapliecinātos, ka mums vajag vēl kaut ko citu. Mums teātrī bija tādi saviesīgi vakari, kur mēs 8. martā savām meitenēm, aktrisēm visādus priekšnesumus domājām. Un mēs četratā nolēmām nodziedāt vienu dziesmu – “Dāvids un Goliāts”. Nospēlējām un nodziedājām dziesmiņu par “Dāvidu un Goliātu”, un mūs paņēma televīzijā akurāti. Mēs tāpat ar to savdabīgo atribūtiku to parādījām televīzijā, un to laikam bija pamanījis Pauls, un viņš bija klāt. Tā lieta bija ļoti īsa, viņš teica: ” Nu, kā tad jūs te sauc?” Un mēs domājam, ka mums tas nosaukums būtu…
Un tālāk jautājums: kādu nosaukumu savai grupai bija izdomājuši aktieri?
Atbilžu varianti: A – “Liktenīgais unisons”; B – “Ganāms pulks”; C – “Aktieru balle”; D – “Dziedošie kungi”
Visi spēles dalībnieki izvēlējās atbilžu variantu A – “Liktenīgais unisons”.
Jānis Paukštello: …”Ganāms pulks”. Jo Ritenberga teica, ka jūs esat četras talantīgas, grūti organizējamas personības un Pauls teica: “Nē, nē, nē – jūs būsiet “Mūžīgais unisons”.” Un tā mums tapa tā nopietnā programma ar Paula dziesmām un tautasdziesmām Paula apdarē ar Ziedoņa, Petera un Vācieša tekstu. Un Blaumani, protams.
Jāatzīmē, ka “Mūžīgajā unisonā” kopā ar Jāni Paukštello uzstājās arī Varis Vētra, Ivars Kalniņš un Andris Bērziņš.
Raimonds Paula komponētās dziesmas ar dažādiem to izpildītājiem ir uzvarējušas 11 Mikrofona aptaujās, kas tolaik bija lielākā dziesmu sacensība Latvijā. Balsot par dziesmām varēja ar īpašām anketām, ko vajadzēja izgriezt no avīzēm un sūtīt pa pastu. Kā pirmā uzvarētāja bija Paula dziesma “Mežrozīte” 1968. gadā. Kā pēdējā dziesma – “Cielaviņa” 1982.gadā. Jautājums: kura Paula dziesma nav uzvarējusi Mikrofona aptaujā?
Atbilžu varianti: A – “Par pēdējo lapu”; B – “Kamolā tinēja”; C – “Sens ir tas stāsts”; D – “Dziesma nenosalst”.
Spēlētāji vienbalsīgi lēma par labu “C” variantam.
Pareizā atbilde: dziesma, kas neuzvarēja no šīm, ir “Sens ir tas stāsts”, kas piedalījās 1969. gada aptaujā, bet palika trešajā vietā. Uzvarēja togad “Dziesma nenosalst”.
Līdzās teātra mūzikai Raimonds Pauls komponējis arī mūziku kinofilmām. Liriskais un smeldzīgais motīvs filmā “Ilgais ceļš kāpās”, ir viņa. Arī brašā dziesma no “Vella kalpiem” un vēl, un vēl… Filmu daudz, starp pazīstamākajām no tām ir arī režisora Jāņa Streiča filmas, kurās arī skan Paula mūzika. Kāda Jāņa Streiča un Raimonda Paula kopdarbība un no kādas filmas Streičam palikusi sevišķi spilgtā atmiņā?
Atbilžu varianti: A – No filmas “Teātris”. Pauls bija ieskatījies Vijā Artmanē, un visu laiku pavadīja filmēšanas laukumā; B – No filmas “Mans draugs nenopietns cilvēks”. Pauls Ēvaldam Valteram akordeonu bija sagādājis no Vācijas; C – No filmas “Likteņdzirnas”. Pašam Streičam bija jāraksta vārdi kādai dziesmai; D – No filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Pauls bija nofilmējies kādā epizodē, bet Streičs to nav iekļāvis filmā.
Žoržs Siksna spriež, ka Pauls būtu varējis sagādāt Ēvaldam Valteram akordeonu no Vācijas, Juris Jope ir pārliecināts, ka tajā laikā ikviens, tostarp Maestro, bija ieskatījies Vijā Artmanē. Marija Naumova saka īsi – “C”.
Jānis Streičs: Sveiks gaviļniek! Tikšanās reizēs ar publiku tu bieži vien iedzel man par to, ka par filmēšanos teātrī tu kā aktieris saņem tikai 7 rubļus. Nu, ko darīt? Tādi bija laiki, tāda bija “stafka”, bet laiki mainījās. Es filmēju “Likteņdzirnas” un lūdzu: “Raimond, lūdzu, uzraksti man dziesmu veltītu Jaunavai Marijai, bet tādu, lai Aglonā to dziedātu lielos svētkos.” Piedāvāju autorus labus – Martuževa, Annu Rancāni, Diānu Juciņu. Pauls meta malā visus: “Janka, par sarežģītu, uzraksti pats.”
Un Streičs ņēmis un arī uzrakstījis, un tā tapusi dziesma “Tik mīlu vien” jeb pazīstama arī kā “Māte Marija”, kas kļuvusi populāra arī ārpus filmas.
Jānis Streičs: Dziesmu dzied baznīcā, tik tiešām. Kad es pirmoreiz to dzirdēju, blakus bija meita, viņa pieliecās un čukst man: “Tēt, vai nav jocīgi – paies simts gadi, visas tavas filmas aizmirsīsies, bet dziesmu dziedās baznīcā.” Par prieku Tev, par prieku man un Latvijai par prieku! Uz Tavu veselību, draugs!
Raimonda Paula radošā mūža laikā viņam bijusi sadarbība ar daudzām izcilām dziedātājām. Vienai no viņām mēs lūdzām izstāstīt kādu savu atmiņu, kas piedzīvota kopā ar maestro. Un, lūk, ko viņa mums atsūtīja.
“Mums, protams, ir daudz stāstu, kurus mēs nestāstīsim tāpēc, ka tie ir privāti, bet vēl jo vairāk tāpēc viņi tik dziļi sirdī ir, ka katru reizi, kad mēs tiekamies, mani pārņem ārkārtīgs siltums un mīļums.”
Jautājums: kas ir šo noslēpumaino rindu autore?
Atbilžu varianti: A – Elīna Garanča; B – Alla Pugačova; C – Margarita Vilcāne; D – Laima Vaikule.
Ņemot vērā, ka viņiem bijusi ne tikai lieliska sadarbība, bet dziedātāja tik pat kā izaugusi Maestro klātbūtnē, visi dalībnieki pareizi secina, ka tā varētu būt Elīna Garanča.
Elīna Garanča: [Maestro,] jūs esat mūsu ceļvedis. Jūs esat mūsu iedvesma. Jūs esat mūsu dzinulis un mūsu apbrīnas objekts. Mums, protams, ir daudz stāstu, kurus mēs nestāstīsim tāpēc, ka tie ir privāti, bet vēl jo vairāk tāpēc viņi tik dziļi sirdī ir, ka katru reizi, kad mēs tiekamies, mani pārņem ārkārtīgs siltums un mīļums, un man gribas jūs apskaut un apkrist jums ap kaklu, un pateikt, cik ļoti es lepojos ar to, ka drīkstu ar jums sazvanīties, kad drīkstu ar jums satikties un ka drīkstu jums teikt, ka es jūs pazīstu. Un man ir ārkārtīgs gods atskaņot jūsu mūziku.
Lai tiktu pie dziesmas ar mūziku nepietiek – vajadzīgi arī dzejnieki un vārdu autori. Paula dziesmas bijušas ar vairāku dzejnieku vārdiem: Alfrēda Krūkļa, Leona Brieža, Vizmas Belševicas, Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa un tā tālāk. Dziesmām krievu valodā tas visbiežāk bija Iļja Rezņiks. Par Paula dziesmu vienu no uzticamākajiem vārdu autoriem var uzskatīt Jāni Peteru, ar viņa vārdiem ir vairāk nekā 400 Paula dziesmu. Vēlākajos gados šim pulkam piepulcējās vēl viens – Guntars Račs.
Tas bija 1992. gads, kad Račs sāka strādāt Latvijas radio. Tobrīd viņš bija pazīstams kā bundzinieks un dziesmu tekstu autors grupā “Bet Bet”.
Guntars Račs: Devos pa kāpnēm augšā, pa slavenajām kāpnēm, un pretī nāk Daila Martinsone kopā ar Raimondu Paulu. Mēs neesam pazīstami, un Daila Martinsone saka: “Maestro, šis ir mūsu jaunais Puškins.” Jā, es saprotu, ka tagad varbūt neskan tik labi, bet tā mēs iepazināmies, un tajā pašā dienā Maestro uzreiz nāca ar piedāvājumu: “Man te ir tāda viena dziedātāja, jūs tur sazinieties, jo viņai diezgan svarīgi un ātri vajag vienu tekstu.” Un ātri vajagot Laimai Vaikulei atdzejot latviski dziesmu “Vernisāža”, viņa braucot uz Japānu. Tas notika burtiski nākamajā dienā pēc mūsu iepazīšanās. Un vēl vienu dienu tālāk jau Maestro pienāca uz redakciju un teica: “Nu, tai “Dzeguzītei” vajadzētu kaut ko uzrakstīt.”
Un Račs arī uzrakstīja. Jautājums – kurai Raimonda Paula “Dzeguzītes” dziesmai kā pirmajai vārdus sarakstīja Guntars Račs?
Atbilžu varianti: A – “Kapteinis Reinis”; B – “Lācis”; C – “Anniņa Vanniņā”; D – “Cāļus skaita rudenī”.
Spēles dalībniekiem domas dalās. Žoržs Siksna sprieda, ka pareizā atbilde ir dziesma “Cāļus skaita rudenī”, Marija Naumova – “Kapteinis Reinis”, un Juris Jope – “Lācis”.
Guntars Račs: Tā tapa “Anniņa vanniņā” un mūsu ilgstošā sadarbība līdz pat šim gadam, kad jau ir atkal tapušas jaunas 10 dziesmas.
Un kopā jau esot vairāki simti dziesmu.
Raimonda Paula dzīvē bijis arī kāds ļoti nepatīkams brīdis, kad pēc “Latvijas Krājbankas” kraha 2011. gadā viņš tajā zaudēja apmēram 700 tūkstošus latu jeb tobrīd ap vienu miljonu eiro, ko bija nopelnījis par savu koncertdarbību un autoratlīdzībām. Vēlāk atguva viņš tikai valsts garantēto daļu, kas bija apmēram kāda desmitā tiesa no visa viņa ieguldījuma.
Bēdīgi un skumji, bet labā ziņa, ka viņa dziesmas aizvien turpina pelnīt, viņš pats turpina koncertēt, un jācer, ka Pauls jau atkal ir miljonāra kārtā.
Bet kura varētu būt visspēlētākā Paula dziesma? Tā teikt, kura visspožākā zelta oliņa? Un dati par diviem pilniem gadiem – 2023. un 2024. – no autoru aģentūras AKKA/LAA, kur kopumā reģistrēti vairāk nekā 4000 Raimonda Pauli darbi. Bet jautājums – kura no šīm Paula dziesmām abos gados kopā ir spēlēta visbiežāk? Visas dziesmas, jāatzīmē, ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem.
Atbilžu varianti: A – “Laternu stundā”; B – “Mēmā dziesma”; C – “Genoveva”; D – “Grieze”.
Ņemot vērā savu pieredzi Žorža Siksnas koncertā, Juris Jope uzskata, ka spēlētākā ir “Genoveva”. Līdzīgās domās ir pats Žoržs Siksna, kurš pieredzējis, cik ļoti šī dziesma patīk jaunajai paaudzei. Marija Naumova saka, ka tā varētu būt “Mēmā dziesma”.
Jāsaka, ka visas šīs četras dziesmas ir bijušas desmit spēlētāko dziesmu galvgalī, bet tomēr otrajā vietā ir “Mēmā dziesma”, kas atskaņota 703 reižu, bet pirmajā un par trim reizēm vairāk atskaņojumu ir dziesmai “Genoveva”.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Raimonds Pauls līdzās savai muzikālajai karjerai piedalījās arī politiskajos procesos. Bija augstākās padomes, vēlāk arī Saeimas deputāts, vairākus gadus bija arī kultūras ministrs, bet 1999. gadā “Tautas partija” viņu izvirzīja arī Valsts prezidenta amatam. Sākumā viņš vēl neteica “jā”.
Odita Krenberga: Kāpēc vēl līdz šim brīdim jūs vēl neesat izlēmis, vai kandidēsiet uz šo posteni vai nē?
Raimonds Pauls: Man ir bail no sievas.
Odita Krenberga: Kādā ziņā?
Raimonds Pauls: (Smejas.) Viņa teica tā – ja es piekritīšot, lai kravājot mantiņas.
Odita Krenberga: Un jūs vēl neesat izlēmis, ko darīt?
Raimonds Pauls: Tas jums būs labs materiāls televīzijā. (Smejas.) Nu pagaidīsim.
Domāja un domāja, un vēlāk arī piekrita.
Raimonds Pauls “Jaunās partijas” kongresā 1999. gadā no tribīnes sacīja: “Es gribu paziņot, ka esmu gatavs uzņemties pildīt valsts vadītāja augsto pienākumu. Es gribētu redzēt Latviju pārtikušu, bagātu un, es vairākkārt atkārtoju, kulturālu valsti Baltijas jūras krastā.”
Pašas vēlēšanas Saeimā bija spraigas – piecas kārtas. Galvenie konkurenti bija Vaira Paegle, Anatolijs Gorbunovs un citi. Piektajā kārtā Paulam bija pat 33 Saeimas deputātu balsis – līdz lielajam amatam tātad pietrūka vien 18.
Vēlāk šajās vēlēšanās par Valsts prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga. Aptuveni desmit gadus vēlāk kādā intervijā Pauls šo brīdi atcerējās. Jautājums: kā Valsts prezidenta amatu un savu piemērotību tam tobrīd raksturoja Pauls?
Atbilžu varianti: A – Tā ir nožēlojama profesija, ne manam raksturam; B – Tā ir ļoti svarīga profesija, domāju, es tiktu galā; C – Tā ir ļoti radoša profesija, tāpēc tas mani saistīja; D – Tā ir profesija tiem, kas neko citu nemāk darīt.
Žoržs Siksna un Juris Jope paļaujas uz Maestro humora izjūtu un sliecās uz “D” variantu, bet Marija uzskata, ka Raimonda Paula motivācija bija saistīta ar viņa radošumu.
Kādā intervijā pirms vairākiem gadiem Raimonds Pauls atbildējis: “Es jau aizgāju pats. Es pats aizgāju, jo, es to pilnīgi atklāti saku, ka es nevaru pat iedomāties, ka es būtu kaut kādā tādā amatā. Es pat iedomāties to nevaru. Ar savu raksturu, ar savu attieksmi pret daudzām lietām. Nē. Tā ir nožēlojama profesija.”
Raimonds Pauls mūziķu aprindās un ne tikai tiek raksturots kā cilvēks ar izcilu humora izjūtu, no kura negaidīti var izsprāgt visdažādākās asprātības. Un viens no mūziķiem, kas to ļoti novērtē, ir Intars Busulis, kuram ar Paulu un aktieri Andri Keišu šobrīd ir kopīga muzikālā izrāde “Šekspīra Soneti”. Humors plus vēl visiem lieliskas improvizatora spējas, un dauzīšanās var sākties.
Intars Busulis: Maestro mani pat ir pamanījies mazliet vēl kādu akordu klāt pieliek, vēl kaut ko piespēlē klāt, ko es neesmu gaidījis. Un tad es viņam, nu, protams, vieglā formā arī atriebjos par to, es arī pavelku kādu dziesmu ilgāk un to skatītājs jūt un redz. Galvenais mums pašiem jautri. Mēs nezinām, cik tas ir muzikāli vai kā citādi, bet mums ir jautri.
Ja par “Šekspīra sonetiem”, tad Pauls Busulim esot teicis, ka, ja viņš tos iemācīsies, tad deviņdesmit gadu jubilejā Paulam varēs nedāvināt neko. Iemācījies ir, bet dāvana Maestro tomēr būšot. Jautājums: ko Busulis dāvinās Maestro, ko tādu, kas Paulam ļoti garšojot?
Atbilžu varianti: A – biešu salātus no veikala “Maxima”; B – sievas marinētus gurķīšus; C – 90 mandarīnus no tirgus; D – Busuļa gatavotu plūmju zapti.
Žoržs Siksna bez vilcināšanās min, ka tā ir Busuļa plūmju zapte, pēc ilgām pārdomām par “D” variantu balso arī Marija Naumova. Juris Jope gan uzskata, ka tie varētu būt biešu salāti.
Intars Busulis: Jā, un par Maestro dzimšanas dienu, nu kaut kādu dāvaniņu noteikti! Gurķīšus viņš jau gaida no manas kundzes, no sievasmātes, lai atvedam kaut ko no lauku labumiem. Viņš vienmēr ir priecīgs par tādām mazām lietiņām.
Raimondam Paulam viens no sirdij tuvākajiem muzikālajiem žanriem allaž bijis džezs, un šajā žanrā viens no viņa domubiedriem un līdzgaitniekiem bijis sitamo instrumentu meistars Māris Briežkalns, Latvijas Radio bigbenda vadītājs. Mēs pie Māra Briežkalna un šī bigbenda aizgājām ciemos un lūdzām izvēlēties un Paulam jubilejā atskaņot kādu viņam īpaši tuvu maestro kompozīciju. Jautājums, ko Māris Briežkalns izlēma nospēlēt? Viņa norāde ir šāda: “Mēs ar šo skaņdarbu esam spēlējuši ārzemēs visās vietās – vai tā būtu Japāna vai Tokija, vai Amerika, vai Anglija, vai jebkurā citā vietā. Un manuprāt, ka tas kods, kas ir šajā skaņdarbā, ir tieši tāds latvisks kods, kas ir tās melodiskums.
Atbilžu varianti: A – Tēma no kinofilmas “Ilgais ceļš kāpās”; B – Dziesma “Ziemas vakars”; C – Instrumentāla kompozīcija “Lietus lāses”; D – Dziesma “Ances romance” no filmas “Klāvs – Mārtiņa dēls”.
“Lietus lāses,” atbild Žoržs Siksna. Juris Jope un Marija Naumova izvēlas “Ziemas vakaru”. Pēc kolēģu atbildēm arī Žoržs Siksna viņiem pievienojas un maina savu atbildi uz “Ziemas vakaru”.
Māris Briežkalns: Šobrīd mums pirmais, kas nāk prātā, ir 1957. gads un nosaukums “Ziemas vakars”. Man liekas, šis skaņdarbs, šī dziesma ir diezgan reti dzirdama un reti skanējusi, bet tā melodija ir tik… Un tā pat nav ziema, bet melodija tik saulaina un tik pozitīva. Tā kā “Ziemas vakars” – tas ir pirmais, kas mums nāk ātrumā galvā.
Dziesma “Ziemas vakars” ir viena pirmajām Paula kompozīcijām, ko viņš parādīja Latvija radio tālaika mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ivanovam, kurš par to lika Paulam samaksāt dubulto honorāru. Tas viss notika 1957. gadā, kad Paulam bija tikai 21 gads…
Spēles “Gudrs, ne tik gudrs” rezultātā otro vietu dala Marija Naumova un Juris Jope. Kā viszinošāko par Paulu Raimondu starp spēles dalībniekiem sevi pierādīja Žoržs Siksna!