Eiropas valstu gatavība militārai klātbūtnei Ukrainā

Francija un Lielbritānija ir rakstiski apliecinājušas savu gatavību izvietot karavīrus Ukrainā pēc iespējamā miera līguma noslēgšanas. Šis solījums tika sniegts kā daļa no plašākiem drošības garantiju plāniem Ukrainai, kas stātos spēkā pēc kara beigām. Kā ziņo telekanāls TV3, Eiropas sabiedrotos gan joprojām satrauc jautājums par Savienoto Valstu pilnvērtīgu atbalstu un to, vai ASV spēki aizsargātu Eiropas kontingentu Krievijas atkārtota uzbrukuma gadījumā.

Deklarācija par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas tika parakstīta Parīzē. Paredzēts, ka Francija un Lielbritānija izveidos militāros centrus un aizsargātas ieroču un militārā aprīkojuma glabātuves, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzības vajadzības. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir solījis, ka Eiropas vadītie daudznacionālie spēki ietvertu sauszemes, gaisa un jūras spēkus, un tiktu izvietoti Rietumukrainā, prom no tiešās kontaktlīnijas. Šie spēki nebūs tieši iesaistīti kaujas operācijās, bet gan garantēs mieru un drošību.

ASV loma un neskaidrības par drošības garantijām

Lai gan Eiropa un ASV ir vienojušās par jaunas drošības garantiju sistēmas izveidi Ukrainai, precīzas ASV līdzdalības formas joprojām ir neskaidras. Parīzē tika panākta vienošanās, ka ASV vadīs operāciju “miera uzraudzībai”, kas ietver robežpārkāpumu noteikšanu pēc miera līguma parakstīšanas. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis bažas par ASV atbalsta noturību, aicinot ASV Kongresu padarīt Amerikas drošības garantijas juridiski saistošas, nevis tikai mutiskas. Viņš uzsvēris, ka Ukrainai nepieciešamas juridiski pamatotas garantijas, lai novērstu Krievijas agresijas atkārtošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps paudis pārliecību, ka Krievija pēc pamiera noslēgšanas vairs neuzbruks Ukrainai. Tomēr Eiropas amatpersonas pret šo nostāju izturas ar piesardzīgu optimismu, ņemot vērā viņa mainīgo retoriku. Kamēr vienas Eiropas valstis, piemēram, Lietuva, apsver simtiem karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu miera gadījumā, Latvijas valdība pagaidām šādus plānus neizskata, jo svarīgs faktors ir drošības garantijas NATO ietvaros.

Starptautiskā kopiena un Ukrainas pozīcija

Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis izskata iespēju nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu kā daļu no miera uzturēšanas kontingenta pēc iespējamā miera līguma noslēgšanas. Piemēram, Spānija apsver savu militāro kontingentu nosūtīšanu, ja tiks pasludināts pamiers. Ideja par Rietumu miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu radusies Francijas prezidenta Emmanuel Macron priekšlikuma rezultātā, un to atbalstījis arī Lielbritānija. Līdz šim izveidota “Labas gribas koalīcija”, kurā ietilpst vairāk nekā 20 valstis.

Ukrainas Ārlietu ministrija uzsver, ka galvenā prioritāte ir nodrošināt Ukrainai spējas pašaizsardzībai un panākt ilgtspējīgu mieru, kas garantē tās suverenitāti un novērš turpmāku Krievijas agresiju. Latvijas nostāja ir sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai, taču karavīru nosūtīšana tiek apspriesta ar stingriem nosacījumiem par Latvijas drošības stiprināšanu un skaidriem nosacījumiem karavīru uzturēšanai Ukrainā, īpaši nodrošinot NATO 5. panta garantijas vai līdzvērtīgu aizsardzību.

Reģionālās drošības perspektīvas

Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka jebkura ārvalstu karaspēka izvietošana Ukrainā tiks uzskatīta par tiešu draudu Krievijas drošībai un šādi spēki tiks uzskatīti par Krievijas armijas “likumīgiem kaujas mērķiem”. Šis paziņojums izskanējis pēc tam, kad vairākas valstis parakstīja deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai un trīspusēju dokumentu par franču un britu karaspēka izvietošanu. Lai gan Vācija ir gatava izvietot savus spēkus netālu no Ukrainas, citiem NATO sabiedrotajiem, piemēram, Itālijai, nav gatavības sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Daudznacionālo spēku lielums netiek precizēts, taču tiek minēts, ka tie varētu sastāvēt no 15 000 līdz 30 000 karavīru.

Situācija ir dinamiska, un ģeopolitiskā aina mainās, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tālākajai attīstībai un starptautiskās kopienas kopīgajiem centieniem panākt stabilu un drošu risinājumu Ukrainai.