Tramps pastāvīgi noliedzis jebkādu saistību ar Epstīna noziedzīgajām aktivitātēm, un pēc 2004. gada konflikta nekustamo īpašumu lietā distancējās no Epstīna. 2024. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja publiskot ar Epstīnu saistītos dokumentus, taču pēc atgriešanās Baltajā namā mainīja savu viedokli, tos nodēvējot par “demokrātu viltojumu” un paziņojot, ka administrācijai “nav jātērē laiks un enerģija Džefrijam Epstīnam, kurš visiem ir vienaldzīgs”. Zīmīgi, ka Trampa ieceltā ģenerālprokurore Pema Bondi februārī apgalvoja, ka Epstīna “klientu saraksts” atrodoties uz viņas rakstāmgalda, bet vasarā viņas vadītā ministrija paziņoja, ka nav atklāts nekāds “klientu saraksts”, kurā esošajiem cilvēkiem varētu izvirzīt kriminālapsūdzības. Trampa administrācijas nevēlēšanās publiskot Epstīna lietas materiālus saniknoja daudzus viņa līdz tam uzticīgos atbalstītājus, tostarp sevišķi aktīvo Džordžijas kongresmeni Mārdžoriju Teilori-Grīnu, kuru Tramps nodēvēja par “nodevēju”. Pakļaujoties republikāņu politiskajam spiedienam, Tramps pērn novembrī parakstīja likumprojektu, kas Tieslietu ministrijai uzdeva līdz 19. decembrim publiskot lielāko daļu ar Epstīnu saistīto lietu, taču izdevums “Guardian” 6. janvārī vēstīja, ka ministrija ir publicējusi mazāk nekā 1% no kopējā dokumentu apjoma.
