Latviešu valodas dominantā loma jauniešu digitālajā vidē – atdzīvojošs paradokss vai nepamanīta krīze?
Latvijas jauniešu valodas paradumi digitālajā vidē ir kļuvuši par karstām debatēm. Lai gan pētījumi liecina, ka angļu valoda dominē virtuālajā saziņā, daži eksperti un institūcijas neredz pamatu lielām bažām, kamēr citi brīdina par valodas nākotni draudošu briesmu ainu. Vai tiešām jaunieši pilnībā aizmirst latviešu valodu, vai arī šī ir pārejas stadija, kas raksturīga jauniešu paaudzei?
Digitālās pasaules magnētisms un latviešu valodas pozīcijas
Nesenie pētījumi, tostarp Latviešu valodas aģentūras (LVA) veiktie, atklāj datus, kas rada gan mierinājumu, gan satraukumu. Lai gan 73% jauniešu mūziku klausās angļu valodā un 61% filmas un seriālus skatās tajā pašā valodā, bet 94% jauniešu sociālajos tīklos izvēlas angļu valodu komunikācijai, tomēr situācija nav tik drūma, kā varētu šķist. Pētījumi norāda, ka jaunieši latviešu valodu joprojām galvenokārt lieto savās ģimenēs un tiešās sarunās ar draugiem, lai gan arvien biežāk angļu valodu izmanto, lai precīzāk izteiktu savas sajūtas vai aprakstītu konkrētas situācijas, jo angļu valodā bieži vien ir vienkāršāki un kodolīgāki vārdi. Interesanti, ka jauniešu pašu vērtējums par latviešu un angļu valodu zināšanu līmeni ir gandrīz identisks.
Tomēr daži eksperti pauž dziļākas bažas. Sociālās psiholoģijas pētnieks Ivars Austers uzskata, ka satraukumam ir pamats, pirms situācija sasniegusi punktu, no kura vairs nav atgriešanās, salīdzinot to ar potenciālo Īrijas scenāriju. Savukārt vēstures skolotājs Valdis Klišāns novērojis, ka jaunieši ne tikai runā, bet arī domā angliski, bieži vien meklējot tulkojumu no angļu uz latviešu valodu, kas liecina par latviešu valodas statusa samazināšanos viņu apziņā no dzimtās uz otru valodu. Viņš pat pauž, ka pašreizējā situācija ir dramatiska un drīz var kļūt katastrofāla, uzsverot, ka šāds drauds latviešu valodai nav bijis pat padomju okupācijas laikā.
Starp zinātnieku viedokļiem un ministrijas nostāju
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan pauž mierīgāku skatījumu, neredzot pamatu lielam satraukumam. Tiek uzsvērts, ka jauniešu valoda ir specifiska un laika gaitā mainās, jauniešiem pieaugot, tā pielāgojas literārajai valodai. LVA projektu koordinatore Justīne Bondare norāda, ka angļu valoda, visticamāk, nepārņems latviešu valodas lietojumu jauniešu vidū, taču ir svarīgi veicināt izpratni par daudzvalodības nozīmi mūsdienās. Pētījumi arī neliecina par jauniešu negatīvu attieksmi pret latviešu valodu vai nacionālo identitāti. Tomēr tiek atzīts, ka latviešu valodas redzamības un dzirdamības nodrošināšana digitālajā vidē ir ļoti svarīga, jo tieši sociālo tīklu telpa ir jauniešiem aktuālākā. Lai to veicinātu, tiek rosinātas dažādas akcijas un konkursi, kā arī aicināts popularizēt saturu latviešu valodā, kas konkurētu ar globālo piedāvājumu.
Situācija ir sarežģīta, jo angļu valoda piedāvā plašākas iespējas identitātes konstruēšanai un sociālajai integrācijai jauniešu vidū, ļaujot vieglāk komunicēt ar cilvēkiem no dažādām kultūrām un iegūt jaunus draugus. Neskatoties uz to, ka latviešu valoda joprojām ir dominējošā agrās apguves un lietojuma dēļ daudzās nozīmīgās jomās, angļu valodas visuresamība digitālajā vidē tomēr var mazināt latviešu valodas lietojumu.
Valodas nākotne – kopīga atbildība
Lai gan ir skaidrs, ka digitālā pasaule ar savām globālajām tendencēm rada spiedienu uz latviešu valodu, nav vienotas atbildes uz jautājumu, vai tā ir īslaicīga problēma vai ilgtermiņa drauds. Lai gan jaunieši latviešu valodu joprojām saista ar savu identitāti un piederību Latvijai, ir nepieciešams nepārtraukti meklēt jaunus veidus, kā padarīt latviešu valodu pievilcīgu un pieejamu digitālajā laikmetā. Tas nozīmē ne tikai veidot interesantu saturu, bet arī atbalstīt valodu tehnoloģiju attīstību, lai latviešu valoda spētu konkurēt globālajā informācijas telpā. Pētnieki un skolotāji vienbalsīgi uzsver, ka ar jauniešiem ir jārunā par to, kāda ir latviešu valodas nozīme, kādi ir kopīgie identitātes pamati un kā mēs varam saglabāt savu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. Galu galā, valodas saglabāšana un attīstība ir kopīga atbildība, kas prasa gan individuālu apzinīgumu, gan valsts mērķtiecīgu politiku, lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtspēju digitālajā un arvien mainīgajā pasaulē.