Mencis norādīja, ka savā ziņā būtu pozitīvi, ja pieprasījums pieaugtu, kad cilvēki redzētu, ka ir pieejami klātienē banku darbinieki. “Šoreiz pat nebūtu slikti konstatēt, ka esam dzīvojuši maldīgos priekšstatos. Diemžēl dati, kas saistīti ar demogrāfiju un ekonomisko aktivitāti, kā arī banku līdzšinējo pieredzi, liek domāt par pretējo,” viņš teica, piebilstot, ka reģionu attīstībai ir nepieciešama valstiska pieeja – infrastruktūra, cilvēki, darbavietas, pakalpojumi.
“Swedbank” vadītājs skaidroja, tas, ka klients varēs saņemt bankas pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, ir viens stāsts, bet tas nenozīmē, ka pēkšņi šajās vietās atvērsies eksportspējīgi uzņēmumi vai ka bankas filiāles atvēršana pati par sevi dos impulsu būtiskai ekonomiskai aktivitātei. “Par to mēs esam skeptiski. Savukārt, ja pierādīsies pretējais, tad tā jau būs nosacīti pozitīva problēma,” teica Mencis.
Viņš uzsvēra, ka jautājums ir par kopējo lietderību. “Ja arguments ir, ka šādas klientu apkalpošanas vietas divas reizes nedēļā radīs milzīgu ekonomisko izaugsmi reģionos, tad tā ir vienkārša dzīvošana ilūzijās,” teica Mencis, uzsverot, ka bankas ļoti labi jūt reālās ekonomikas pulsu un būtu labi, ja to viedoklī vairāk ieklausītos, lai kopīgi varētu strādāt pie risinājumiem, kas dod pienesumu Latvijas izaugsmei.
Tāpat viņš skaidroja, ka uzņēmējiem svarīgāka ir skaidra nodokļu politika, saprotami valstiski lēmumi – demogrāfijā, enerģētikā, darbaspēka jautājumos, infrastruktūrā, izglītībā. “Gribētos, lai kopējie resursi tiktu novirzīti jautājumiem un tēmām ar daudz lielāku kopējo ieguvumu,” piebilda bankas vadītājs.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
Visu interviju lasiet LETA+ vai Nozare.lv.