Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.
Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?
Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.
Tādējādi drošības un aizsardzības industrija nav tikai un vienīgi dažādas ieroču sistēmas un atbilstoša munīcija tām, kā arī bruņutehnika, lidojošas un peldošas platformas, bet arī taktiskais apģērbs, ekipējums, pārtika, jo jebkurai ieroču sistēmai ir nepieciešami cilvēki, kuri prot efektīvi strādāt ar attiecīgajām iekārtām — pildīt uzticētos kaujas vai drošības uzdevumus. Drošības risku pieaugums ir veicinājis to, ka valstis, tostarp Latvija, palielina savus izdevumus aizsardzībai un tādējādi tiek radīts pieprasījums, kas sekmē daudzu uzņēmumu attīstību, kā arī veicina ieguldījumus ne tikai ražošanas kapacitātē, bet arī jaunu produktu izstrādē sadarbībā ar lietišķo un fundamentālo zinātni. Šo iespēju izmanto ne tikai DAIF Latvija biedri, mums ir jākonkurē ar uzņēmumiem arī citās valstīs.
Kādi ir industrijas darbības rezultāti?
2025. gads jau ir pagātne, kas iezīmē būtiskus ieguldījumus kritiskās infrastruktūras attīstībā un aizsardzībā, autonomo sistēmu, pretdronu un kiberspēju, kā arī civilmilitārās sadarbības stiprināšanā. Vēl ir pāragri minēt konkrētus rezultātus, jo vēl nav apkopoti visa gada dati. Darbības rādītājus jau pēc kvalitatīviem un salīdzināmiem datiem varēsim sniegt tuvāk pavasarim. Esam cieši strādājuši ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju, to padotības iestādēm, lai rastu vienotu izpratni par industrijas attīstību.Lai izkristalizētu labāko veikumu, DAIF Latvija aicina uzņēmumus, izglītības un pētniecības iestādes sniegt pieteikumus Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvai 2026. Starpnozaru žūrija izvērtēs sasniegumus, kas 2025. gadā devuši nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības un drošības nozares stiprināšanā nacionālā un starptautiskā mērogā. XI Industrijas dienas NBS ietvaros š.g. 22. janvārī izcelsim organizāciju paveikto un vienlaikus arī stiprināsim Latvijas drošības un aizsardzības industriju redzamību globālajā drošības un aizsardzības arēnā.
2026. gadā tā būs jau astotā reize, kad DAIF Latvija organizē šo nacionālā mēroga industrijas izvērtējumu, kas vērsts uz inovatīvu ideju, duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstības, pētniecības sasniegumu un starptautiskās konkurētspējas novērtēšanu, izceļot valstiski nozīmīgos piemērus un sasniegumus.Jāņem vērā, ka 2024. gads nozarei pagāja, investējot privātos līdzekļus tieši inovācijā un saistītajos procesos, tad, iespējams, 2025. gads būs tas laiks, kad jau varēs redzēt ietekmi arī no publiskā sektora investīcijām inovācijā un iepirkumos. 2026. gadā šiem ieguldījumiem inovācijās gan no privātā, gan publiskā sektora būtu jāturpina augt, kas savu atdevi gan aizsardzības stiprināšanai, gan tautsaimniecībai kopumā radīs ar laika nobīdi. Tieši sadarbība starp publisko un privāto sektoru ir sava veida veiksmes formula nozares straujai attīstībai, kur būtiska loma ir bijusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētām atlasēm akcijas Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai ietvaros. Protams, nozarei, neraugoties uz minēto, ir pietiekami daudz izaicinājumu, piemēram, fragmentācija iepirkumos gan Latvijas, gan Eiropas un NATO līmenī. Pašlaik jāsecina, ka iepirkumu procedūras ar pašreizējo cilvēku kapacitāti netiek līdzi operacionālajām vajadzībām un aizsardzības spēju aktualizētajās doktrīnās paredzētajam. Tas nozīmē, ka aizsardzības nozares izaugsmei ir arī savi tā dēvētie šaurie pudeles kakliņi.
Latvijā aizsardzības industrijā investoriem ir tā dēvētais zaļais koridors, kurā iegājuši pieci uzņēmumi, taču tas kā labs instruments ir tiem, kuri šajā sfērā iecerējuši ienākt un veikt investīcijas, taču objektīvu tūlītēju vajadzību nodrošināšanai bruņotajiem spēkiem vairāk ir nepieciešams zaļais koridors jau nozarē strādājošiem uzņēmumiem. DAIF Latvija arī šajā jomā centās sniegt savu artavu, piedaloties Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Tiesa gan, darba grupa vairāk fokusējās tieši uz ES struktūrfondu un publisko kapitālsabiedrību iepirkumu problēmjautājumiem. Kopumā 2025. gadā gan Latvijā, gan arī citās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs publisko iepirkumu apjoma pieaugums drošības segmentā ir lēns, jo tikai jūnijā NATO samitā tika paziņots par 3,5% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai un 1,5% drošībai. Var teikt, ka vairāki mēneši ir aizritējuši plānošanā un normatīvo aktu izstrādē, t.sk., Valsts aizsardzības un drošības fonda likuma izveidē, par kuru Ministru kabinetā un Saeimā diskusijas notika vēl pērnā gada nogalē. Tieši tāpēc 2026. gadam vajadzētu kļūt par sava veida izrāvienu, ko nodrošinās iepriekš veiktās investīcijas inovācijai. Ar iepriekšminēto vien būs par maz, jo ir nepieciešama ražošanas kapacitātes stiprināšanas programmu iedarbināšana.
Piemēram, jau šobrīd Ekonomikas ministrijas iniciatīvu ietvaros ALTUM piedāvā vairākas finanšu atbalsta programmas, kā arī tiek plānota to intensifikācija un citu programmu veidošana. Būtiskākais ir tas, lai finansējums patiesi atbilstu gan industrijas konkurētspējas kāpināšanai, gan valsts drošības un aizsardzības spēju stiprināšanas prioritātēm. Līdz šim Eiropas Aizsardzības fonda un NATO DIANA programmas ir bijušas vērstas uz graujošo tehnoloģiju attīstību, duālo pielietojumu. Militārās ražošanas kapacitāte jābūvē prioritāri un ciešā mijiedarbībā ar bruņotajiem spēkiem un finanšu nozari. Iepriekšējie gadi ir pagājuši mājasdarbu izpildes zīmē, jo teju četrus gadus garais darbs pie Aizsardzības industrijas likuma tika pabeigts jau 2024. gadā, bet 2025. gadā Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju, un pašā gada nogalē apstiprināti stratēģiskās partnerības noteikumi, kā arī ceram, ka drīzumā tiks apstiprināti drošas piegāžu ķēdes noteikumi.Ražotājiem ļoti būtiski ir tieši ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tie nav pielīdzināmi grantiem vai iepirkumiem, bet gan cieši saistīti ar operacionālām vajadzībām, ilgtermiņa plānošanu, starptautiskām saistībām un attiecīgu ražošanas attīstību. Tieši tāpēc uzņēmumiem pagājušais gads bija ļoti nozīmīgs starptautisko aktivitāšu laiks, ko raksturo komandējumos pavadīto dienu skaits, kas daudzos gadījumos pārsniedz to dienu daudzumu, kuras pavadītas Latvijā. DAIF Latvija papildus ES līdzfinansētam Sadarbības tīkla projektam uzsāka darbu pie DefNet projekta, kura ietvaros varam līdzfinansēt uzņēmumu investīcijas eksporta, pētnieciskās sadarbības un konsorciju veidošanas aktivitātēs. Rezultāti nav pazuduši, jo Latvijā radītais ir nonācis ne tikai NATO dalībvalstīs, bet arī tādās tehnoloģiski augsti attīstītās valstīs kā Dienvidkoreja, Japāna, Kanāda un pat tālā Čīle.
Vai pieprasījuma pieaugums ir tikai tieši militārā vai arī duālā pielietojuma sfērā?
Pieaugumu redzam gan aizsardzības, gan drošības segmentā. Tas nozīmē, ka ļoti liela daļa ir tādu preču, kurām ir duāls pielietojums, jo tādu ir apmēram 80% no kopējā DAIF Latvija biedru piegādātā. Piemēram, tie paši droni ir izmantojami gan militārām, gan civilajām un drošības iestāžu vajadzībām. Īpaši cieša sadarbība industrijai bija ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Latvijas Pašvaldību savienību, kas identificē arvien jaunas vajadzības.Līdzīga aina ir arī attiecībā uz kosmosa iekārtām un pakalpojumiem. Tā pērnā gada sākumā tika pastiprināta sadarbība ar Latvijas Kosmosa industrijas asociāciju un izveidota DAIF Latvija Kosmosa komiteju. Gada nogalē īpašs prieks bija sveikt NATO DIANA programmā iekļuvušo pirmo jaunuzņēmumu no Latvijas – Deep Space Energy, kas varēs piesaistīt grantu līdz 300 000 eiro attīstībai.Drošības pamatā ir aizsardzības nozares kaujas spējas, pieejamā materiāli-tehniskā un tehnoloģiskā bāze — kaujas tehnika, tās uzturēšana, ieroču sistēmas, sakaru iekārtas, datu uzglabāšana un pārraide, novērošana, kiberaizsardzība u.c. Jāatzīmē, ka pērn vislielākais pieprasījums bija tieši pēc kiberdrošības pakalpojumiem civilajā segmentā, kopš 2021. gada rudens joprojām pieaug incidentu skaits digitālajā telpā. Tāpat ir kompānijas Latvijā, kuras atbalsta digitālās transformācijas procesus un savos produktos (pakalpojumos) integrē ārzemēs radītas izstrādes, vienlaikus nodrošinot organizāciju darbības nepārtrauktību.
Vai pašreizējā situācijā, kad pieauguši ģeopolitiskie riski, ir izdevies saīsināt laiku, kas nepieciešams inovāciju pārbaudei, mērogošanai, līdz tās nonāk gala produktā?
Vienas atbildes nav, jo diemžēl ir labi un arī ne tik labi piemēri. Ir ļoti ambiciozas iniciatīvas, taču nereti tām pretī nav instrumentu — līdzekļu, kā tās varētu sasniegt. Progress notiek, vienlaikus inovācijas spēj sevi pierādīt, ja tās ātri tiek ieviestas, ja vien tām pretī ir attiecīgas rūpnieciskās tehnoloģijas un arīdzan finansējums. Piemēram, jaunuzņēmumu kontekstā būtiskākais jautājums ir ātrums, kādā tiek piesaistīts finansējums konkrētās idejas mērogošanai un ieviešanai ražošanā. Ir prieks par Lightspace Technologies panākumiem Summa Defence holdinga ietvaros Zviedrijā. Vienlaikus uzņēmums varēja augt pašu spēkiem, ja tam būtu savlaicīgs atbalsts Latvijā. Pašlaik pozitīvi vērtējams, ka šis process tiek nodrošināts ar Aizsardzības ministrijas noslēgtajiem pētniecības un attīstības līgumiem, kā arī ar minēto CFLA programmu. Šo kārtību izmanto ne tikai dronu un pretdronu sistēmu ražotāji, bet arī citu produktu ražotāji. Ceru, ka jau 2026. gadā varēs redzēt pirmos rezultātus.
Savukārt nobriedušākiem uzņēmumiem, lai sāktu ražot kādu jaunu produktu — investētu tā ražošanā, ir vajadzīga skaidrība, vēlams – ilgtermiņa līgums. Savukārt Bruņotie spēki vadās no citas loģikas, tiek meklēti droši, savietojami un atbilstoši risinājumi, kolektīvais un individuālais ekipējums noteiktā skaitā un par noteiktu centu, kas jau ir cits rakurss..Vēl viens piemērs: ja 2024. gads pagāja dronu koalīcijas zīmē, kas izvirzīja jaunus čempionus tieši šo lidaparātu ražošanā, tad 2025. gads jau ir tieši pretdronu sistēmu pieprasījuma laiks, kur Latvija pirmās mācības saņēma ātrāk nekā citas Rietumeiropas valstis. Saskaroties ar dronu apdraudējumu, dažādas drošības iestādes spēja sekmīgi sadarboties, nevis katra sava resora ietvarā meklēja risinājumu, kas rezultējās ar Autonomo sistēmu kompetences centra un Dronu mājas izveidi. Dronu koalīcija sekmēja komponentu — motoru, bateriju un citu produktu – ražošanu Latvijā.
Vai var salīdzināt aizsardzības un drošības industrijas attīstību Latvijā ar kaimiņvalstīm — Lietuvu un Igauniju?
Vispirms daudzi uzņēmumi, kuri iepriekš nav strādājuši un nav pat skatījušies uz šo sfēru, tagad vai nu jau piegādā šai nozarei savus produktus vai pakalpojumus, vai arī strādā pie tā, lai to varētu darīt. Tas notiek ne tikai Latvijā vai Baltijā, bet teju vai visās Eiropas valstīs, jo pēdējā gada recesija Eiropā spiež meklēt risinājumus, tostarp arī kooperējoties un sadarbojoties, radot produktus drošības un aizsardzības sfērai. Protams, ir jautājumi, kuros Latvija ir priekšā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm, taču ir arī tādi, kuros kaimiņi mūs ir apsteiguši. Vienlaikus Latvijas uzņēmumu lielākie duālā pielietojuma preču noieta tirgi ir Igaunija un Lietuva. Piemēram, Brasa Defence Systems, kurš ražo militāro ekipējumu un apģērbu, nesen saņēma Nameja balvu kā aktīvākā Latvijas kompānija dienvidu kaimiņvalstī.Latvijas uzņēmumu pārstāvji brauc komandējumos uz kaimiņvalstīm, arī pieredzes apmaiņā, lai mācītos, un arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji brauc mācīties un apgūt pieredzi, kāda ir Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem.
Jāsecina, ka Latvijā ir aizsardzības un drošības sfērā strādājoši uzņēmumi, kuru patiesā labuma guvēji ir ziemeļu vai dienvidu kaimiņvalstu uzņēmēji. Arī uzņēmēju organizācijām ir laba sadarbība. DAIF Latvija sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas partnerorganizācijām ir aizsākusies jau 2014. gadā. Pagājušajā gadā nolēmām papildus jau esošām sadarbības formām organizēt rotējošā kārtībā Baltijas valstu aizsardzības un drošības industriju kopīgu konferenci, ekspozīcijas un demonstrācijas poligonā, kas vispirms kā DIMEX 2026 norisināsies Viļņā, Lietuvas prezidenta patronāžā. Tajā piedalīsies arī valstu bruņoto spēku pārstāvji, lai runātu par Baltijas iniciatīvām, kā arī vajadzībām drošības un aizsardzības kontekstā. Šobrīd ir aktuāls jautājums par kopīgiem iepirkumiem, jo līdz šim tāds ir bijis tikai Igaunijā par transporta un IKT risinājumiem. Bez Baltijas valstīm cieši sadarbojamies ar Polijas un Somijas organizācijām un uzņēmumiem, kas ļaus veidot sinerģijas austrumu robežas stiprināšanā. ES līmenī atbalstītām iniciatīvām ir jādod papildu iespējas pierobežas reģiona industrijas un ekonomikas attīstībai.
Ārvalstu kapitāla kompānijas šobrīd būvē duālā pielietojuma un arī tīri militāru produktu ražotnes.
Tas, ka ārzemēs ir lieli, pieredzes bagāti aizsardzības industrijas uzņēmumi, nevienam nav noslēpums. Virkne no šiem uzņēmumiem ir DAIF Latvija biedri. Pagājušā gadā īpaši veiksmīgi bija Patria, SAAB, GDELS, DHIEL Defence, EuroSpike, viņiem ir interesanta Latvija. Loģiski, ka mūsu valstī veidojas jaunas partnerības un references ārvalstīs. Pieaugošais pieprasījums pēc Patria bruņumašīnām, atbalsts VR Cars, ASCOD lokalizācija un industriālās tradīcijas mašīnbūvē ir piesaistījušas arī Latvijai īpaši nozīmīgu partneri – Kanādas ražotāju CAMBLI. Bruņumašīnas BlackWolf pirmizrāde Latvijā norisināsies jau Industrijas dienā NBS. Ražošana uzsākta sadarbībā ar Rescue Dynamics komandu Jelgavā.
Arī munīcijas ražotāji kā atsevišķa uzņēmumu grupa pašreizējos apstākļos saredz paplašināšanās iespējas, nepieciešamas papildu jaudas. Arī privātie uzņēmumi ir gatavi munīcijas ražošanai dažādos segmentos, ja saņems skaidru pieprasījumu no aizsardzības nozares, lai veiktu investīcijas, paplašinātu ražotnes un piesaistītu darbiniekus. Jāizmanto mazkalibra munīcijas ražošanā esošās jaudas, un šādu produktu ražošanu var palielināt jau esošajos uzņēmumos, vēl jo vairāk, ja atbilstošas telpas, personāls un iekārtas ir pieejamas. Vienlaikus bija un būs jautājums par to, kā saglabāt līdzsvaru un mazināt riskus, attīstot ne tikai valsts, bet arī privātos uzņēmumus aizsardzības industrijā. Aktuāls būs publiskās privātās partnerības ietvars, piemēram, nepieciešamās militārās infrastruktūras kontekstā. Nenoliedzami, ka aizsardzībai valsts velta un veltīs arvien vairāk resursu, sabiedrībai ir nepieciešamas atbildes par armijas un drošības iestāžu gatavību nopietna apdraudējuma gadījumā. Jābūt skaidriem signāliem, cik daudz naudas no 2,16 miljardiem eiro tad tiek ieguldīts esošā bruņojuma uzturēšanai, cik daudz – bruņoto spēku sastāva nodrošināšanai, cik daudz – jaunu tehnoloģiju izstrādei un pasūtīšanai. Jebkurā gadījumā Latvijas un pat visas Baltijas tirgus ir pārāk mazs, tāpēc neatkarīgi no tā, kas ir investors un ražotājs, produkcijas lielākais noieta tirgus būs ārpus Latvijas.
Cik viegli vai grūti nozares uzņēmumiem ir saņemt banku aizdevumus jaunu ieceru īstenošanai?
Pēdējo gadu laikā DAIF Latvija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir bijušas auglīgas diskusijas ar Finanšu nozares asociāciju, un tagad bieži no Latvijā un pat ārzemēs strādājošam bankām DAIF Latvija saņem zvanus ar finansējuma piedāvājumiem. Un galu galā uzņēmums ar paceltu galvu uz banku pēc aizdevuma iet tikai tad, kad ir attiecīgs pasūtījums. Vēl vairāk — ir pašvaldības, kuras jautā par to, kā piemērot savu infrastruktūru, lai tā būtu pievilcīga aizsardzības un drošības industriju piesaistei. Par situāciju drošības un aizsardzības nozarē, tās izaugsmi arī plānots runāt Industrijas dienā NBS.
Ko plānojat pārrunāt?
Tā ir sava veida saruna vispirms nozarē strādājošo uzņēmumu vidū, kurai pievienojas izglītības un pētniecības iestādes, starptautiskie partneri, kā arī lēmumu pieņēmēji un īstenotāji. Vienlaikus uzņēmēji demonstrē paveikto un ieceres, tādējādi rosinot interesi par saviem produktiem, kā arī iespējām. Protams, šī Industrijas diena NBS jau esošajiem spēlētājiem un jaunpienācējiem ir iespēja novērtēt citu veikumu, redzēt, ko paveikuši citi, tā ir arī domu apmaiņa, ideju, ieceru materializācijas ātruma un to bremzējošo faktoru identificēšana un iespēju robežās risinājumu rašana. Jebkurā gadījumā galvenais uzdevums ražotājiem ir zināšanu, prasmju audzēšana, produktu lietotājiem – atsauksmes, ieteikumi par esošajiem produktiem un vēlmes pēc jauniem izstrādājumiem. Industrijas dienas ietvaros NBS norisināsies arī oficiālā UniLab Defence NATO DIANA akseleratora atklāšana, meistarklases akseleratorā uzņemtajiem dalībniekiem no Latvijas un citām valstīm, prezentācijas starptautiskiem militārajiem ekspertiem.
Aizsardzības ekosistēmā notiek būtiskas pārmaiņas, tādēļ industrijas, izglītības un pētniecības, kā arī pašiem nozares pārstāvjiem tajā ir jābūt aktīvi iesaistītiem, jo pretējā gadījumā ir grūti runāt par gatavību un noturību. Īpaši svarīgi ir uzsvērt, ka dienu iepriekš norisināsies Latvijas-Ukrainas Drošības un aizsardzības industriju sadarbības forums, kurā iecerēta informācijas apmaiņa, kas skar ne tikai aktīvās karadarbības atziņas, bet arī pārrunas par industrijas transformāciju, produktu atbilstību šodienas vajadzībām, iespējas attīstīt jaunus sadarbības projektus.