Latvijas alus nozare 2026. gadā paredz mērenu alus un dzērienu cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā. Ražotāji šobrīd atrodas krustcelēs – no vienas puses, pieaug ražošanas izmaksas, no otras – alus tirgus Latvijā turpina samazināties.
Šī kombinācija rada nopietnu spiedienu uz ražotājiem un liek pārskatīt līdzšinējos cenu un investīciju plānus, īpaši vietējiem ražotājiem, kuri strādā ar atbildību pret darbiniekiem, piegādātājiem, mazumtirdzniecības partneriem, pircējiem un sabiedrību kopumā.
Izmaksas pieaug visā piegādes ķēdē
Pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu: klimata un globālo notikumu ietekme atspoguļojas izejvielu cenās, tostarp pieaug iesala un apiņu cenas. Vienlaikus aug energoresursu cenas, iepakojuma, loģistikas un citu pakalpojumu izmaksas. Būtisku izmaksu pozīciju veido arī darbaspēks – vietējie ražotāji nodrošina darbvietas, drošu darba vidi, profesionālās attīstības iespējas Latvijas iedzīvotājiem, arī reģionos.
Šos faktorus nav iespējams vienkārši optimizēt.
Ilgtspējas investīcijas
Papildu dimensija, kas ietekmē izmaksas, ir investīcijas ilgtspējā un zaļajā kursā. Vietējie alus ražotāji mērķtiecīgi iegulda energoefektivitātē, ūdens patēriņa samazināšanā, iepakojuma risinājumos, atkritumu mazināšanā un CO2 emisiju samazināšanā. Šīs investīcijas ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības un vides labā, taču īstermiņā tās palielina uzņēmumu finanšu slogu.
Depozīta sistēma – vērtība ar cenu
Depozīta sistēma Latvijā ir veiksmīgs piemērs aprites ekonomikai, un alus un dzērienu ražotāji to ir atbalstījuši jau no pirmās dienas. Vienlaikus jāņem vērā, ka no 2026. gada 1. janvāra pieaugusi dzērienu ražotāju dalības maksa – vienreiz lietojamam stikla iepakojumam par 0,8 %, atkārtoti lietojamam universāla dizaina stikla iepakojumam par 16,5 %, individuāli atkārtoti lietojamam stikla iepakojumam par 4,5 %. Šīs izmaiņas nozīmē papildu izmaksas, kas ietekmē pašizmaksu un līdz ar to arī gala cenu veikalā.
Akcīzes nodokļa izmaiņas
2026. gada 1. martā stājas spēkā akcīzes nodokļa izmaiņas. Nodokļu politika ir nozīmīgs valsts budžeta instruments, tomēr akcīzes palielinājums laikā, kad tirgus jau sarūk un izmaksas pieaug, pastiprina spiedienu uz nozari. Ilgtermiņā tas var ietekmēt ne tikai ražotāju konkurētspēju, bet arī kopējos nodokļu ieņēmumus.
Alus tirgus turpina sarukt
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem alus tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo kritumu. Patēriņa samazinājumu ietekmē vairāki faktori – mainās patērētāju paradumi, pieaug cenu jutīgums, kā arī pastiprinās konkurence ar citām dzērienu kategorijām.
VID dati liecina, ka 2025. gada desmit mēnešos Latvijā saražoja 61,129 miljonus litru alus, kas ir par 7,5 % mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos. Kopumā patēriņam nodoti 102,35 miljoni litru alus, kas ir par 6,4 % mazāk nekā 2024. gada desmit mēnešos. Būtiski samazinājies arī alus eksports – par 37,1 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.
Tādējādi nozare atrodas sarežģītā situācijā, kad ražotāji ir spiesti pārskatīt produktu cenas un rūpīgi izsvērt investīciju plānus. Šis izmaksu spiediens notiek laikā, kad patēriņš sarūk, kas nozīmē, ka pieaugušās izmaksas nevar viegli absorbēt bez ietekmes uz gala cenu – vai nu ražotājiem, vai pircējiem.
Izvēloties Latvijā ražotu alu un dzērienus, patērētāji atbalsta vietējos ražotājus, vietējo darbaspēku, ilgtspējīgas investīcijas un nodokļu ieņēmumus tepat Latvijā, sniedzot ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit