Abas nesen klajā nākušās Ingas Ābeles grāmatas ļoti labi saderas kopā, jo abām ir cieša saistība ar Aspaziju. Viena no tām ir “Dienas Grāmatas” sērijā “Es esmu…” iekļautais romāns par Aspaziju “Mīlamā”, otra – Ingas Ābeles sastādītā Aspazijas dzejas izlase “Aspazijas debesjums”. Autore ar lasītājiem jau tikusies vairākos atvēršanas svētkos un abus izdevumus prezentē kopā.
Ingas Ābeles grāmatu “Mīlamā” un “Aspazijas debesjums” apskats
Pati pirmā dubultprezentācija notika decembra vidū Jelgavas Pilsētas bibliotēkā, tad arī Aspazijas mājā Jūrmalā un šonedēļ, 17. janvārī, atvēršanas svētki gaidāmi Siguldas Jaunās pils Svētku zālē.
Romāns “Mīlamā” balstīts ļoti dziļā izpētē. Tā pirmie aizmetņi varētu būt meklējami pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Inga Ābele, režisores Māras Ķimeles uzrunāta, sarakstīja lugu “Aspazija. Personīgi”, kura pirmizrādi piedzīvoja pirms desmit gadiem Jaunajā Rīgas teātrī ar Baibu Broku Aspazijas lomā. Aktrise par šo darbu saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu, arī luga tika atzīta par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā.
“Aspazija. Personīgi” Jaunajā Rīgas teātrī
Romāns ir apjomā vērienīgs, tam ir 577 lapaspuses, bet no biezuma nav jābaidās, jo darbs lasās raiti, ar aizrautību un ļoti izbaudot Ingas Ābeles valodas krāšņumu, sulīgumu un tēlainību.
Romāns ir tik apjomīgs tāpēc, ka tas neaptver tikai pašas Aspazijas dzīvi, bet daudz plašāku laika posmu. Tas vēsta vēl par vairākām paaudzēm pirms viņas, sākot jau no 17. gadsimta, un tālākā sence jeb ciltsmāte, ko iepazīstam, ir Mēmā Babe. Romāna sižeta laiks rit pa paaudzēm uz priekšu līdz pat Elzai Rozenbergai, kas kļūst par Aspaziju.
Šķiet, ka Ingas Ābeles mērķis, tik senā pagātnē ietiecoties, ir mēģināt saprast vai sajust, kam pateicoties Aspazija varēja kļūt par tik izcilu un īpašu personību:
kas bija tie dzīpari vai pavedieni, kuri gadsimtu gaitā savijās un saaudās kopā, lai viņa rastos. Ne velti romāns jau pašā sākumā pieteikts kā “austs romāns”, jo tajā gan tiešā, gan visvairāk jau simboliskā nozīmē ir daudz atsauču uz aušanu. Aspazijas senčos ir sievietes, kas ir prasmīgas audējas un veido dažnedažādus rakstus, bet pastāv arī pasaules lielais raksts vai musturs, ko veido visi cilvēki kopā, katrs tajā ieaužot savus dzīparus un pavedienus, audus un velku diegus.
Piemēram, kādā vietā Inga Ābele raksta: “Mēs visi esam austi no vienas gaismas. Tikai viens ir zvaigzne, cits – māla piks…”
Romāns, vēstot par Aspazijas tapšanas stāstu, daudz pieskaras pārlaicīgām tēmām – kas ir dzīvība un nāve, kas ir dvēsele un gars, kas ir horizontālais un vertikālais laiks.
Visi šie jautājumi neizkāpj no stāsta rāmjiem, bet ļoti organiski ieaužas sižetā, kurā iepazīstam dažādu laikmetu cilvēcisku kaislību piesātinātus stāstus un Aspazijas priekšteču bieži vien ļoti sarežģītos likteņus.
Romāna nosaukums “Mīlamā” savā ziņā attiecas uz pašu Aspaziju, jo viņa patiešām, it īpaši savā laikā, bija mīlēta dzejniece, bet Mīlamā – tas ir arī salas nosaukums. Līdzīgi kā Sāremā vai Hījumā sala, romānā ir arī sala ar nosaukumu Mīlamā. Tieši pieminētajai Aspazijas ciltsmātei pa tēva līniju Mēmajai Babei ar šo salu ir ciešākā saistība. Vai šāda sala ir autores fantāzijas auglis, vai tāda patiešām pastāv – atbilde lai paliek katra lasītāja paša ziņā, kā arī tas, kādu simbolisku jēgu autore tajā ir iešifrējusi.
Otrai grāmatai ar romānu saistība ir tāda, ka Inga Ābele, strādājot pie romāna, ļoti daudz lasīja arī Aspazijas dzeju, lai pēc iespējas tuvāk sajustu dzejnieces dvēseles skanējumu. Tā viņai izveidojās sava izlase, kas apkopota grāmatā “Aspazijas debesjums”, papildinātā ar Ingas Ābeles apcerēm par Aspazijas dzejas tēlu pasauli.
Apcerēti tādi dzejniecei raksturīgi tēli kā saule, mēnesnīca un zvaigzne, viņas dzejā visbiežāk sastopamās krāsas “zelts” un “zaļš”, arī mīlestība,
par ko Inga Ābele saka – “tas Aspazijai bija darbības vārds”.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu