“Cenu drāma aizpeld pagātnē” un sagaidāms, ka 2026. gads inflācijas jomā būs mierīgāks, to atzīst ekonomisti, vērtējot jaunākos inflācijas datus, kas rāda cenu kāpuma sabremzēšanos. Kā norādīja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, “šobrīd nekas neliecina, ka 2026. gada patēriņa cenu ziņās būs kaut kripatiņas interesantuma”.
Energoresursiem samērā zems cenu līmenis
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidroja, ka ir vairāki iemesli, kas liek domāt, ka inflācijas līkne virzīsies lejup.
“Vispirms, pat neskatoties uz neseno naftas cenu pieaugumu, kas saistīts ar bažām par tās piegādes apjomiem, ņemot vērā nestabilo situāciju Irānā un Venecuēlā, pašlaik cenu līmenis gan naftai, gan dabasgāzei, salīdzinot ar vidēja termiņa datiem, ir samērā zems,” skaidroja ekonomiste.
Pēc viņas teiktā, šo resursu cenas būtiski ietekmē ne tikai enerģijas cenas (cenu degvielai, elektrībai un dabasgāzei patērētājiem), bet arī netiešā veidā rada izmaksas, kas tiek iekļautas citu produktu gala cenās.
Augsto energocenu periodā 2022. gadā enerģijas cenu pieauguma rezultātā, palielinoties transporta, uzglabāšanas un ražošanas izmaksām, papildus kāpa cena arī pārtikai, rūpniecības precēm un pakalpojumiem. Lai gan pastāv riski, ka dažādu ģeopolitisku saasinājumu dēļ enerģijas cenas varētu pieaugt, pašlaik spēcīga šo cenu ietekme uz citu produktu cenu pieaugumu 2026. gadā nav gaidāma, norādīja Opmane.
“Luminor” bankas ekonomists sacīja, ka enerģijas tirgu ietekme būs “ļoti viegla un drīzāk lejupvērsta”.
Pēc Strautiņa teiktā, atjaunīgo resursu konkurence un lielie ieguldījumi infrastruktūrā aizvadītā gada laikā ievērojami samazinājuši sašķidrinātās gāzes cenu.
“Runājot par elektrības cenām, katrs jaunais saules vai vēja vai akumulatoru parks ietekmē cenas lejupvērsti, bet risks ir patēriņa pieaugums Latvijā, kā arī lielie ieguldījumi datu centros Ziemeļvalstīs, kas strauji “apēd” to ražošanas jaudu pārpalikumu,” norādīja Strautiņš.
Pārtikas cenas pielāgojas globālajām izmaiņām
Savukārt pārtikas cenas pēc krietna samazinājuma novembrī gada pēdējā mēnesī nedaudz pakāpušās, tomēr kopumā pārtikas cenu pieaugums decembrī ir neliels un mazāks, nekā sezonāli ierasts šajā mēnesī, atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.
Pēc viņas teiktā, novembrī pārtikas cenu kritumu varēja skaidrot ar būtisku cenu akciju pieaugumu valsts svētku periodā, un līdzīgas tendences turpinājās arī decembrī, kad dažkārt mazumtirdzniecības tīklos piedāvātās atsevišķu produktu cenas šķietami bija tik pievilcīgas, ka varētu būt pat zem pašizmaksas.
“Šķiet, beidzot šīs vietējās pārtikas cenu tendences vairāk sākušas līdzināties globālo pārtikas cenu izmaiņām. Globāli pārtikas cenas pamazām sarukušas jau kopš pērnā gada vidus. Savukārt Latvijā no 2026. gada jūlija atsevišķiem pārtikas produktiem būs samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.
Tātad gan ārējie faktori (globālās pārtikas cenas), gan iekšējie notikumi (PVN likmes samazināšana) liecina, ka arī pārtikas cenu straujais pieaugums 2026. gadā varētu pierimt,” sacīja Opmane.
Strautiņš piebilda, ka pārtikas cenas ietekmēs krasais sviesta, kā arī dažu eksotisko produktu būtiskais cenu kritums kopš 2025. gada sākuma, kas iepriecinās atsevišķu produktu patērētājus.
“Tas nenozīmē, ka šokolādes cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī – kakao pupiņu cenas kopš augstākā punkta 2025. gada sākumā ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, taču četru gadu nogrieznī joprojām ir augušas par 140 %. Citi biržās tirgotie ražojumi, kas ietekmē mūsu pārtikas pamatproduktu cenas vai nu kļūst lētāki pakāpeniski (graudi, piena pulveris), vai daudz nemainās (gaļa),” teica ekonomists.
Cenu kāpumu veicinās algu pieaugums
Pēc viņas teiktā, Latvijas Banka savās jaunākajās prognozēs norādīja, ka saglabāsies faktori, kas cenu pieaugumu veicina.
“Galvenais no tiem – relatīvi straujais algu pieaugums. Lai gan algu pieaugums nav vienmērīgs dažādos sektoros un profesijās, tomēr vidēji tas Latvijā 2025. gadā ir bijis noturīgs. Šo algu pieaugumu daļēji un īslaicīgi varētu finansēt ar uzņēmumu peļņas maržu samazinājumu, tomēr parasti tas nozīmē papildu izmaksu pārnesi uz produktu gala patērētājiem. Visspēcīgāk tas izpaužas kā pakalpojumu cenu straujāks pieaugums, tomēr tam ir ietekme arī uz citiem sektoriem, jo darbaspēks ir vajadzīgs jebkuru produktu ražošanā, atšķiras vien, cik liela ir šī darbaspēka izmaksu komponente kopējā produkta cenā,” atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.
Pēc viņas sacītā, kopumā sagaidāms, ka 2026. gads inflācijas jomā būs mierīgāks. Latvijas Bankas prognozētais cenu pieaugums šim gadam ir zemāks nekā 2025. gadā, tomēr, visticamāk, gada laikā cenu pieaugums būs nedaudz virs 3 %.
Strautiņš piebilda, ka apstākļos, kad importa ietekme uz cenu līmeni ir kopumā maznozīmīga, bet atsevišķās pozīcijās lejupvērsta, par svarīgāko inflācijas procesu uzturētāju kļūs pakalpojumi. To gada inflācija jau kopš 2024. gada vidus nesatricināmi turas 5,1 % līdz 6,3 % diapazonā.
“Straujais algu kāpums līdz šim un prognozes pa darba tirgu 2026. gadā signalizē, ka pakalpojumu cenas turpinās augt, varbūt tikai drusku piebremzējot,” teica “Luminor” bankas ekonomists.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu