Kopš 8. janvāra Irānā uzliesmojis jauns protestu un to apspiešanas vilnis. Valstī vairākas dienas stingri tika ierobežota piekļuve internetam, bet tagad, kad irāņi var atkal sazināties ar ārpasauli, izskan briesmīgas ziņas par valstī notiekošo.
Omids dzīvo nelielā pilsētā Irānas dienvidos. Viņš stāsta, ka Irānas drošībnieki tur esot atklājuši uguni uz neapbruņotiem protestētājiem. “Mēs tukšām rokām cīnāmies pret brutālu režīmu,” viņš saka.
Viens no plašākajiem pret Irānā valdošo režīmu vērstajiem protestiem notika ceturtdien, 8. janvārī. Pievienoties protestiem irāņus mudināja Irānas islāma revolūcijā 1979. gadā gāztā šaha vecākais dēls, ASV dzīvojošais Reza Pahlavi, kurš arī prasījis ASV iejaukšanos.
Irānas augstais līderis ajatolla Ali Hamenei savukārt paziņojis, ka viņa vadītais režīms nepadošoties.
Foto: SIPA/Scanpix
Kāda aculieciniece pastāstīja, ka ceturtdien visā Teherānā ielās esot izgājuši protestētāju pūļi. “Bet piektdien drošības spēki tikai slaktēja un slaktēja, un slaktēja. Kad redzēju to pati savām acīm, pilnībā apskrējās dūša. Piektdiena bija asiņaina diena,” viņa stāsta. Pēc tam daudzi irāņi baidījās iziet ielās un tā vietā skandēja saukļus mājās.
“Karā abām pusēm ir ieroči. Bet šeit cilvēki var tikai skandēt saukļus un nomirt. Tas ir vienpusējs karš,” sacīja aculieciniece.
Norvēģijā bāzētā organizācija “Iran Human Rights” pirmdien paziņoja, ka Irānā nogalināti vismaz 648 protestētāji. Taču “BBC Persian” intervētie aculiecinieki uzskata, ka patiesais skaitlis ir daudzreiz lielāks. Raidorganizācija norāda, ka patlaban tai nav pieejama drošticama informācija. Medijs uzsver, ka liecību daudzums un tas, cik tās ir līdzīgas, norāda uz Irānas režīma pastrādātu vardarbību pret protestētājiem un plašu letāla spēka lietošanu.