Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, otrdien paziņojis Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks. Vēlēšanās Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš pie varas atrodas jau 16 gadus, un viņa vadīto partiju “Fidesz” gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās Cieņas un brīvības partijas (“Tisza”).
Sabiedriskās domas aptaujās “Tisza” apsteidz “Fidesz”. Daudzi ungāri ir neapmierināti ar ekonomikas stagnāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un skandāliem, kas iedragājuši ticību valdībai, un šī neapmierinātība atspoguļojas arī aptaujās.
Priekšvēlēšanu kampaņa Ungārijā jau ir sākusies, un, kamēr Maģars apbraukā valsti, lai tiktos ar vēlētājiem, Orbāns devies ārvalstu vizītēs uz Vašingtonu un Maskavu.
Ungārijas premjerministrs uztur labas attiecības ar Krieviju un Ķīnu, kā arī ASV prezidentu Donaldu Trampu, bet iesaistījies konfliktos ar Briseli, kas bažījas par likuma varas ievērošanu Ungārijā Orbāna vadībā. 62 gadus vecais Orbāns, kurš atgriezās pie varas 2010. gadā un vēlas palikt premjerministra amatā uz piekto termiņu pēc kārtas, sevi pasniedz kā drošu izvēli, apvainojot Eiropas Savienību (ES) Ukrainas kara paildzināšanā, sniedzot atbalstu Kijivai.
Pēdējos mēnešos Orbāns arī īstenojis vairākus atbalsta pasākumus, kas paredzēti pirmreizējiem mājokļu pircējiem, māmiņām ar vismaz diviem bērniem un pensionāriem.
Orbāns arī kļuvis par Kijivas niknāko kritizētāju Eiropas Savienībā, atsakoties sūtīt militāro palīdzību un kavējot Ukrainas centienus kļūt par ES dalībvalsti.
44 gadus vecais Maģars, kurš pēc izglītības ir jurists un strādājis diplomātiskajā dienestā, sola sistēmiskas pārmaiņas, tostarp cīņu pret valstī plaši izplatīto korupciju, sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu un centienus atbrīvot miljardiem eiro lielo ES finansējumu, kas Ungārijai iesaldēts tiesiskuma pārkāpumu dēļ.
Plašāku atpazīstamību viņš ieguva 2024. gada sākumā, kad publiski apsūdzēja valdību korupcijā un nepotismā pēc skandāla, kas izcēlās saistībā ar amatpersonas apžēlošanu bērnu seksuālas izmantošanas lietā. Šī skandāla dēļ no amata atkāpās toreizējā Ungārijas prezidente Katalina Novāka.
Orbānu, kurš ir “neliberālās” demokrātijas aizstāvis, atbalsta citi Eiropas labējo un galēji labējo partiju līderi, tostarp Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuri pagājušās nedēļas nogalē nosūtīja iepriekš ierakstītus atbalsta vēstījumus valdošās partijas kongresam.
Valdošā koalīcija, ko veido Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija “Fidesz” un tās koalīcijas partneri, kristīgie demokrāti (KDNP), pēdējās četrās vēlēšanās ir ieguvusi divu trešdaļu vairākumu, ļaujot Orbānam virzīt parlamentā svarīgus likumprojektus un izmaiņas konstitūcijā.
Lai gan Maģara popularitāte ir strauji pieaugusi, neraugoties uz intensīvām nomelnošanas kampaņām, analītiķu vērtējumā vēl ir pāragri prognozēt, kurš uzvarēs vēlēšanās.
“Kopš pagājušā pavasara neatkarīgās aptaujas liecina par stabilu divciparu pārsvaru “Tisza”, kas aptaujās joprojām ir ap 50 %, bet “Fidesz” – ap 35 %,” aģentūrai AFP norādīja ideju laboratorijas “Iranytu Institute” analītiķis Sabolčs Peks.
Jaunākās aptaujas liecina, ka bez “Fidesz”, KDNP un “Tisza” lielākās izredzes iekļūt parlamentā ir galēji labējai partijai “Mūsu dzimtene”, bet kreisās un citas partijas aptaujās pašreiz turas zem piecu procentu sliekšņa.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu