Francijas nacionālkonservatīvo ilggadējā līdere Marina Lepēna otrdien uzsākusi cīņu par iespēju kandidēt 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. Tas, vai politiķe tajās varēs kandidēt, būs atkarīgs no apelācijas procesa lietā, kurā viņa atzīta par vainīgu Eiropas Savienības līdzekļu izšķērdēšanā.
Francijas tiesa pagājušā gada pavasarī Marinu Lepēnu atzina par vainīgu Eiropas Savienības līdzekļu – 4 miljonu eiro – izšķērdēšanā, tos izmantojot savas partijas “Nacionālā apvienība” darbības finansēšanai Francijā. Lieta saistīta ar viltus Eiropas Parlamenta asistentu amatiem. Tiesa piesprieda Lepēnai četru gadu cietumsodu, no kura divi gadi piespriesti nosacīti un pārējie divi izciešami mājās ar elektronisko aproci.
Apelācijas iznākumu grūti prognozēt
Galvenā uzmanība šajā spriedumā bija pievērsta tam, ka tiesa noteica Lepēnai piecu gadu aizliegumu ieņemt vēlētus amatus. Tas nozīmē arī to, ka viņa nevarētu kandidēt nākamajās Francijas prezidenta vēlēšanās 2027. gada. Lepēna iebilda pret tiesas spriedumu un iesniedza apelāciju. Lietas izskatīšana Parīzes tiesā sākas otrdien, un tiesas priekšā viņa liecības sniegs nākamnedēļ. Lietas izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi, noslēdzoties 12. februārī, un spriedums gaidāms vasarā.
Francijas politikas vērotāji spriež, ka pašlaik ir grūti prognozēt apelācijas iznākumu. Iespējas uz Lepēnai labvēlīgu vai nelabvēlīgu iznākumu tiek vērtētas vienlīdz augstu. Gadījumā, ja tiesa atcels vai grozīs zemākās instances spriedumu, Lepēnai saglabājas iespēja pašai startēt vēlēšanās.
Bet, ja aizliegums kandidēt vēlēšanās paliek spēkā, politiķe vēl varētu vērsties Francijas Augstākajā tiesā. Tradicionāli tās lēmums jāgaida ilgi un, visticamāk, to nepieņemtu pietiekami ātri, lai Lepēna paspētu pieteikt savu kandidatūru prezidenta vēlēšanās. Taču atsevišķi eksperti ir norādījuši, ka, ņemot vērā lietas svaru, tiesa varētu paātrināt lietas izskatīšanu un labvēlīga iznākuma gadījumā Lepēna varētu kandidēt vēlēšanās.
Lepēna un Bardella ir populārākie kandidāti
Lepēnai ir paziņojusi, ka gadījumā, ja viņa pati nevarēs kandidēt prezidenta vēlēšanās, šo misiju uzņemsies 30 gadus vecais Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Žordans Bardella. Lai gan abu politiķu uzskati ir lielā mērā līdzīgi, tomēr ir zināmas atšķirības, it sevišķi ekonomikas jomā.
Gados jaunāko Bardellu uzskata par pieņemamāku biznesa aprindās un labāk pozicionētu, lai piesaistītu tradicionālos labējos vēlētājus. Francijas politisko notikumu komentētājs Arno Stefans šaubās, vai Bardella ir pietiekami spēcīgs līderis.
“Bardella īsti neuzņemas lielu risku, un, iespējams, tieši tāpēc viņa tēls ir mazāk cietis nekā Marinas Lepēnas tēls.
Tā vietā viņš rīko grāmatu turnejas – pēdējos gados viņš ir rīkojis divas. Viņš īsti neuzņemas nekādus politiskus riskus. Es neteiktu, ka viņš ir cilvēks, kurš pastāvīgi izvirza konceptuālas idejas un programmas,” spriež Stefans.
Lai gan Lepēnai un Bardellam ir tāds atbalsts, ar kuru abi varētu uzvarēt citus kandidātus, Bardellas tēls sabiedrībā ir uzlabojies un tagad uzlūkots kā labāks nekā Lepēnai. Par to liecina arī pērn rudenī veikta aptauja. Tās rezultāti rādīja, ka Bardella uzvarēs prezidenta vēlēšanās neatkarīgi no tā, kas būs viņa pretinieks otrajā kārtā. Ja Lepēnai un Bardellu atbalsta vairāk nekā 20 % vēlētāju, tad tuvāko sekotāju, bijušo premjeru centristu Gabrielu Atālu – tikai 8 %.
ASV varētu būt interese par vēlēšanu iznākumu
ASV prezidents Donalds Tramps un viņa līdzgaitnieki ir pauduši atbalstu vairākiem Eiropas nacionālistu līderiem, un amerikāņiem varētu būt interese arī par Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Pēc savas notiesāšanas Lepēna apsūdzēja tiesu varu politiski motivētā mērķtiecīgā uzbrukumā, kas atgādināja ASV prezidenta Trampa retoriku par apsūdzībām, kas vērstas pret viņu.
Tramps un viņa komandas locekļi Lepēnai pēc viņas notiesāšanas pauda atbalstu, un pagājušajā gadā Trampa administrācijas amatpersonas rīkoja iekšējas diskusijas par iespējamu sankciju piemērošanu Francijas prokuroriem un tiesnešiem, kas saistīti ar Lepēnas lietu.
Francijas valdības pārstāve Moda Brežona tagad uzsvērusi, ka valdība turpinās uzraudzīt ASV potenciālu iejaukšanos Francijas valsts iekšējās lietās.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu