Divus zaķus ar vienu šāvienu vēlas nomedīt Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, kurš otrdien uzsāk oficiālu vizīti Ķīnā. Kārnijs grib uzlabot Kanādas attiecības ar pasaules otru lielāko ekonomiku un samazināt atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Tirdzniecības saišu stiprināšana ar Pekinu būs Kārnija vizītes prioritāte, kuras dēļ viņš varētu izvairīties pieminēt Ķīnai neērtus jautājumus, piemēram, iespējamo agresiju pret Taivānu.

Kanādā ir spēkā 100 % ievedmuita Ķīnas elektromobiļiem

Šī būs Kanādas premjera pirmā vizīte Ķīnā kopš 2017. gada. Abu valstu attiecības pēdējos gados ir bijušas saspringtas.

2018. gadā Kanāda pēc ASV pieprasījuma arestēja Ķīnas tehnoloģiju uzņēmuma “Huawei” augsta līmeņa amatpersonu. Ķīna uz to atbildēja, arestējot divus Kanādas pilsoņus saistībā ar apsūdzībām spiegošanā. Visi trīs gan tika atbrīvoti 2021. gadā pēc tam, kad par to vienojās abu valstu valdības.

Kārnija priekštecis Kanādas premjera amatā Džastins Trudo 2024. gada aprīlī paziņoja, ka Ķīna ir iejaukusies vairākās Kanādas parlamenta vēlēšanās, bet tā paša gada rudenī Kanāda noteica 100 % ievedmuitu Ķīnā ražotajiem elektroautomobiļiem, kā arī 25 % ievedmuitu ķīniešu tēraudam un alumīnijam.

Ķīna pērn veica pretpasākumus, piemērojot augstu ievedmuitu vairākiem Kanādas lauksaimniecības produktiem, tostarp 76 % importa nodokli no Kanādas ievestajām rapšu sēklām un 100 % ievedmuitu rapšu eļļai, jūras produktiem un cūkgaļai.

Ķīna ir likusi noprast, ka daļu no ievedmuitām varētu atcelt, ja Kanāda atteiktos no 100 % ievedmuitas Ķīnas elektroauto.

Pēdējā gada laikā ir strauji pasliktinājušās Kanādas attiecības ar tuvāko kaimiņu un lielāko tirdzniecības partneri ASV, jo prezidents Donalds Tramps ir noteicis augstu ievedmuitu Kanādā ražotajām automašīnām, tēraudam un alumīnijam. Kanādiešus satrauc arī Trampa paziņojumi, ka Kanādai būtu jākļūst par ASV 51. štatu.

Šo iemeslu dēļ Kanāda mēģina tuvināties ar citām valstīm.

Kanāda meklē jaunus tirdzniecības partnerus

Pirms došanās uz Ķīnu Kārnijs paziņoja, ka laikā, kad brīvā tirdzniecība tiek traucēta, Kanāda tiecas veidot “konkurētspējīgāku, ilgtspējīgāku un neatkarīgāku ekonomiku”, tāpēc Otava meklē jaunus partnerus visā pasaulē, lai mazinātu atkarību no viena tirdzniecības partnera, ar to domājot ASV.

Kopā ar Kārniju uz Pekinu ir devusies plaša delegācija, kuras sastāvā ir arī pieci valdības locekļi, tostarp ārlietu un lauksaimniecības ministri, kā arī vairāku lielu uzņēmumu vadītāji.

Kanādas valdības pārstāvji ir paziņojuši, ka Kārnija vizītes laikā abas valstis varētu parakstīt dažādas vienošanās. Tāpat kanādieši cer, ka izdosies pārliecināt ķīniešus samazināt ievedmuitu Kanādas ražojumiem.

Savukārt Ķīna noteikti vēlēsies panākt Kanādas solījumu pilnībā atcelt vai ievērojami samazināt ievedmuitu Ķīnas elektroauto. Tikmēr Kanādas lielākās provinces Ontārio, kas ir valsts autorūpniecības centrs, premjerministrs Dags Fords mudināja Kārniju nepiekāpties Pekinas prasībām, norādot, ka ievedmuitu elektroauto varētu samazināt tikai tad, ja Ķīnas autoražotāji apņemtos izveidot rūpnīcas Ontārio.

Tuvināšanās ar Ķīnu nevarēs kompensēt krīzi attiecībās ar ASV

Taču eksperti šaubās, ka Kārnija brauciens uz Ķīnu dos lielu izrāvienu centienos uzlabot abu valstu attiecības.

Atvaļinātais Kanādas diplomāts Čārlzs Bērtons domā, ka tirdzniecības stiprināšana ar Ķīnu nespēs kompensēt ievērojamo tirdzniecības kritumu ar ASV. Turklāt esot risks vēl vairāk pasliktināt attiecības ar ASV.

“Ja mūs uzskatīs par pārāk tuviem Ķīnai un ja mēs ļausim Ķīnas produktiem ienākt Kanādā bez ievedmuitas laikā, kad ASV tiem piemēro ievedmuitu, tas varētu ietekmēt tirdzniecības sarunas ar ASV, jo tās nevēlēsies, lai Kanāda faktiski kļūtu par aizmugures durvīm, pa kurām Ķīnas preces ar zemāku ievedmuitu nonāk ASV tirgū,” Bērtons sacīja telekanālam “CTV News”.

Pirms Kārnija ierašanās Pekinā divas Kanādas parlamenta deputātes no premjera vadītās Liberālās partijas pārtrauca vizīti Taivānā un atgriezās dzimtenē. Viņas savu lēmumu skaidroja ar vēlmi “izvairīties no neskaidrībām attiecībā uz Kanādas ārpolitiku”. Acīmredzot tas tika darīts, lai nesaniknotu Ķīnu, kas ļoti jūtīgi uztver rietumvalstu politiķu vizītes Taivānā, ko Pekina uzskata par sev piederošu.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu