Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka pēc izteikti zema inflācijas perioda 2024. gadā 2025. gads licis sarosīties, analizējot un vērtējot, kāpēc cenu pieaugums kļuvis straujāks. Jau kopš pagājušā gada sākuma inflācija turējusies virs 3%, rudenī pakāpjoties pat līdz 4,3%, bet gada nogalē atkal mazinoties. 2025. gada decembrī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, vispārējais cenu līmenis pieaudzis par 3,5%, savukārt, salīdzinot ar novembri, cenas vidēji sarukušas par 0,1%.
Pērn īpaši tika pievērsta uzmanība pārtikas cenu pieaugumam, tomēr strauji augušas arī dažādu pakalpojumu cenas, un gada otrajā pusē kāpušas cenas arī energoproduktiem.
Opmane pauž, ka vairāki iemesli liek domāt, ka tuvākajos mēnešos varētu būt gaidāms inflācijas sarukums.
Neskatoties uz neseno naftas cenu pieaugumu, kas saistīts ar bažām par tās piegādes apjomiem, ņemot vērā nestabilo situāciju Irānā un Venecuēlā, patlaban cenu līmenis gan naftai, gan dabasgāzei, salīdzinot ar vidēja termiņa datiem, ir samērā zems. Šo resursu cenas būtiski ietekmē ne tikai enerģijas cenas (cenas degvielai, elektrībai un dabasgāzei patērētājiem), bet arī netiešā veidā rada izmaksas, kas tiek iekļautas citu produktu gala cenās. Augsto energocenu periodā 2022. gadā, enerģijas cenu pieauguma rezultātā palielinoties transporta, uzglabāšanas un ražošanas izmaksām, papildus kāpa cena arī pārtikai, rūpniecības precēm un pakalpojumiem.