Prokurori Junu apsūdzēja sacelšanās sarīkošanā, vēsta ziņu aģentūra “Yonhap”.
Saskaņā ar mediju informāciju spriedums gaidāms janvāra beigās vai februāra sākumā.
Lai gan Dienvidkorejā joprojām ir spēkā nāvessods, kopš 1997. gada pastāv neoficiāls nāvessodu izpildes moratorijs.
Kopš pagājušā gada vidus valsti vada prezidents Li Džemjuns, centriski kreisais politiķis un ilggadējs Juna politiskais sāncensis.
Juns decembrī skaidroja, ka lēmums izsludināt karastāvokli bija pamatots ar cīņu pret “Ķīnu atbalstošām, Ziemeļkoreju atbalstošām un nodevīgām darbībām”.
2024. gada 3. decembra vakarā Juns pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.
Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti bija aicinājuši prezidentu to atcelt. Lēmums izraisīja arī plašus protestus.
Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet pērn aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa.
Juns pērn 19. janvārī tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma. Jūlijā viņš atkal tika aizturēts.