Otra būtiskākā patēriņa kategorija, kas devusi 1,14% no kopējās gada inflācijas, bija pārtikas preces, kuru cena gada laikā pieaugusi par 4,2%. Neskatoties uz dažādām sezonālajām akcijām, pārtikas cenas decembrī pieauga par 0,2%, lielāko pieaugumu novērojot zivīm (+7,5%) un sulām (+5,1%).
Purgailis norāda, ka nepārstrādātas pārtikas cenu pieaugums ir devis lielāko ietekmi uz kopējo inflāciju eirozonā, kas, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, pagājušā gada pēdējā mēnesī pret 2024. gada decembri pieauga par 4,2%.
“Diemžēl šis fakts signalizē, to, ka arī turpmākajos mēnešos varam sagaidīt pārtikas cenu pieaugumu arī Latvijā. Cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem pārtika un komunālie pakalpojumi ir vienas no galvenajām izdevumu pozīcijām, tāpēc aizvadītā gada cenu izmaiņas šajās kategorijās būtiski ietekmējušas šo iedzīvotāju grupu,” pauž ekonomists.
Viņš pauž, ka Latvijā šogad inflācija varētu būt zemāka nekā 2025. gadā, tomēr saglabāsies nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā, jo turpināsies algu kāpums, kas pārsniedz eirozonas vidējo algu kāpumu. Gada sākumā cenu pieaugumu veicinās arī akcīzes nodokļa palielinājums degvielai un gāzei, kas ietekmēs transporta un loģistikas izmaksas, ilgtermiņā ietekmējot kā preču, tā pakalpojumu cenas.