Francijas nostāja pret tirdzniecības vienošanos
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņoja, ka Francija balsos pret Eiropas Savienības (ES) un Dienvidamerikas kopējā tirgus (Mercosur) valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Šis lēmums tika pieņemts pēc plašiem lauksaimnieku protestiem, kas norisinājās Parīzē, paužot neapmierinātību ar vienošanos.
Lauksaimnieku bažas un vides standarti
Galvenais iemesls Francijas iebildumiem ir bažas par atšķirīgiem ražošanas standartiem, īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un klimata politiku. Francijas lauksaimnieki un uzņēmēji pauž satraukumu, ka lētāki produkti no Mercosur valstīm, kas ražoti ar mazāk stingriem nosacījumiem, varētu negatīvi ietekmēt viņu konkurētspēju Eiropas tirgū. Prezidents Makrons uzsvēris, ka līgums pašreizējā redakcijā nav savienojams ar Francijas lauksaimnieku interešu aizsardzību.
Sarunu vēsture un galvenie oponenti
Sarunas par ES un Mercosur tirdzniecības līgumu ir ilgušas gandrīz 25 gadus, un tās mērķis ir izveidot vienu no pasaulē lielākajām brīvās tirdzniecības zonām. Lai gan politiskā vienošanās tika panākta, tās pilnvērtīga stāšanās spēkā prasa visu 27 ES dalībvalstu apstiprinājumu. Francijas nostāju nolīguma pret balsošanā atbalsta arī tādas valstis kā Īrija un Polija, savukārt Vācija un Spānija to stingri atbalsta, uzskatot, ka tā sniegs ekonomisku stimulu.
Protesti un nākotnes perspektīvas
Piektdien, 9. janvārī, paredzēts bloka dalībvalstu balsojums par 25 gadus gatavoto līgumu starp ES un Dienvidamerikas valstīm: Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju. Sagaidāms, ka nolīgumu atbalstīs vairums ES dalībvalstu, tomēr Francijas iebildumi varētu radīt ievērojamus šķēršļus tā ratifikācijai. Apmierinātība lauksaimnieku vidū nav panākta, un viņi turpina protestus, demonstrējot savu neapmierinātību ar potenciālajiem līguma nosacījumiem.