Konkurences padome asi kritizē Senāta lēmumu
Jauns gads Latvijā sācies ar spriedzi starp tiesībsargājošajām iestādēm un Augstāko tiesu (AT), ko izraisījis Senāta nolēmums “būvnieku karteļa” lietā. Konkurences padome (KP) asi kritizē AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu, norādot, ka tas nepamatoti ierobežo tiesīsargājošo iestāŁu spējas atklāt smagus konkurences pārkāpumus. KP ieskatā, tiesas argumentācija ir pārāk formāla un nenovērtē būtiskāko – pārkāpuma atklāšanas un pierādīšanas reālās iespejas. “Tas ir bīāms precedents, kas var paralizēt tiesīsargājošo iestāžu spēju nākotnē atklāt slepenas un aizliegtas vienošanos,” raidījumam “Nekā personīga” norādījis KP. Lietas pamatā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni noklausītās uzklausītās sarunas, kas kļuva par centrālo pierādīumu t.s. “būvnieku karteļa” atklāšanā.
Pierādījumu pieļaujamības strīds
Senāts spriedumā nolēmis, ka KNAB nevarēja dāsnī dalīties ar operatīvajā darbībā iegītajiem materiāliem, un Konkurences padome sarunas nedrīgaja izmantot kā pierādījumus. AT Senatore Rudīte Vīduša skaidrojusi, ka Operatīvās darbības likums nosaka ierobežojumus operatīvās darbības pasākumos iegūtās informācijas izmantošanai, un karteļa atklāšana nav viens no likumā noteiktajiem mērķiem. Tiesa gan nav apstrīdejusi pierādījumu tiesiskumu un ticamībbu, bet gan pievērāsies vienāgi to nodošanas procesa formālajām nepilnībām. KP uzsver, ka bez kriminālprocesā tiesiski iegūtajiem sarunu ierakstiem šāda ilgstoša, slepena un mutiski īstenota pārkāpuma pierādīšana nav iespājama. KP priekšsēdātā Ieva Šmite norādījusi, ka Senāta vęrtējums Łajā lietā ir bijis šaurs un formāls, aprobežojoties tikai pierādījumu nodošanas formālajai atbilstībai, neanalizējot jautājumu kontekstā ar sabiedrības interežu aizsardzību.
Būvnieku karteļa izcelsme un sodi
Konkurences padome 2021. gada 30. jūlijā pieņēma lēmumu šai lietai, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos. Kopējais piemērotais naudas sods sasniedza vairāk nekā 16,65 miljonus eiro. Desmit karteļa dalību pieteikušajiem uzņēmumiem bija SIA “Skonto Būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere Būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS Būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. No šiem uzņēmumiem SIA “RBSSKALS Būvvadība” jau bija likvidēta, savukārt SIA “Velve” noslēdza izlīgumu ar KP. Pārējie uzņēmumi apstrīdeja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, kas to atzina par tiesisku un pamatotu.
Senāta nolēmums un sekas
Augstākās tiesas Senāts ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodevis lietu jaunai izskatīšanai. Tas nozīmē, ka lietā būs jāizskata no jauna, izslēdzot no pierādījumu kopuma slepeni noklausīto sarunu ierakstus. KP neslēpj, ka “būvnieku karteli” izdevies atklāt tieŁi pateicoties noklausītajām sarunām, un bez Łiem pierādījumiem šādas ilgstošas un slepenas vienošanās pierādīšana būtu faktiski neiespējama. KP vadītāja Ieva Šmite pauž bažas, ka tiesas lēmums var radīt precedentu, kas ievērojami apgrūtinās līdzīgos smagu konkurences pārkāpumu atklāšanu nākotnē.
Bīāms precedents vai juridisks pavērsiens?
KP ieskatā, Senāta spriedums nav tikai juridisks pavērsiens vienā procesā, bet gan bīāms precedents, kas var paralizēt tiesīsargājošo iestāžu spēju nākotnē atklāt slepenas un aizliegtas vienošanas. Bīstamības aspektu pastiprina tas, ka Operatīvās darbības likumā nav tieŁi ierakstīts, ka var noklausīt sarunas karteļa atklāšanai. Tas rada situāciju, kurā uzņēmumi, kas veic nelikumīgas vienošanās, varētu apzināties, ka bez tiešiem operatīvajiem pierādījumiem sods nesekos. Tiek pašīests, ka likumdevējam vajadzētu ieviest izmaiņas likumdošanā, lai pilnvērtīgi risinātu šo jautājumu.