“Siltumenerģijas izmaksu pieaugumu šie uzņēmumi, domājams, būs spiesti pārlikt uz gala patērētājiem, tā papildus negatīvi ietekmējot iedzīvotāju tēriņus,” norāda ekonomists.
Purgailis pauž, ka apkures izmaksu kāpums papildina jau esošās iedzīvotāju bažas par inflāciju un mājsaimniecību finansiālo situāciju.
Viņš min, ka to atspoguļo arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati – lai gan septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās, patērētāju ekonomiskās nenoteiktības rādītājs būtiski pasliktinājās, nokrītot līdz -11,2% salīdzinājumā ar augustā fiksētajiem 5,8%.
Purgailis uzsver, ka augstāki apkures rēķini atspoguļosies iekšējā valsts pieprasījumā un ziemas mēnešos var negatīvi ietekmēt mazumtirdzniecības, viesmīlības un kultūras sektorus, radot domino efektu visā ekonomikā.
Viņš skaidro, ka patēriņa palielināšanās pēc vairāku ceturkšņu stagnējoša perioda novērota tikai šā gada otrajā ceturksnī. Tomēr ar mājokli saistīto izdevumu pieaugums ziemas mēnešos, patēriņa atkopšanos, visticamāk, palēninās.
“Lai arī augustā reģistrēts salīdzinoši liels kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, proti, 4,3% gada laikā, novērojams, ka pārtikas preču mazumtirdzniecība turpina samazināties,” pauž Purgailis, norādot, ka mājsaimniecību grūtības segt apkures izmaksas mudinās iedzīvotājus samazināt tēriņus nepārtikas precēm, un tas var pāraugt plašākā ekonomikas bremzēšanā.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” veica 2025.gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.