ASV pretrunīgi vērtētā operācija, nolaupot Venecuēlas prezidentu, un teritoriālās pretenzijas uz Grenlandi, kas šobrīd ir daļēji autonoma Dānijas teritorija, raisījusi satraukumu gan ASV sabiedroto, gan pretinieku vidū – šie notikumi papildinājuši dažādiem konfliktiem piesātināto globālo dienaskārtību, liekot uzdot jautājumus par starptautisko tiesību ievērošanu. Par to bažas paudusi arī Latvija, kas janvārī pirmo reizi kļuvusi par ANO Drošības Padomes nepastāvīgo locekli. Kā šā brīža svarīgākie notikumi pasaulē ietekmē Latviju un kādas ir mūsu valsts iespējas ietekmēt savu likteni laikā, kad globālajā arēnā neprognozējami pavērsieni kļuvuši par ikdienu? Par to trešdien, 14. janvārī, pulksten 15 diskutēsim “Spried ar Delfi” speciālizlaidumā ar žurnālistu Ansi Īvānu.
Raidījumā piedalīsies starptautisko tiesību eksperts, Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Elīna Vrobļevska, kā arī attālināti no Ņujorkas sarunā piedalīsies Latvijas vēstniece un pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.
Kļūstot par ANO DP dalībvalsti, Latvija kā galvenās prioritātes izvirzījusi noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizsardzību, tostarp taisnīga un ilgstoša miera panākšanu Ukrainā, Krievijas noziegumu izgaismošanu un atbildības panākšanu, kā arī risinājumus aktuālajiem drošības izaicinājumiem. Ārlietu ministrijā uzsvēra – Latvijas dalība ANO DP ir vistiešākais ieguldījums valsts drošības un suverenitātes stiprināšanā, jo DP pieņem visām ANO dalībvalstīm juridiski saistošus lēmumus.
Taču, kā pēc Venecuēlas prezidenta nolaupīšanas izteikušies ārpolitikas eksperti, Latvija kā ASV sabiedrotais, esot ANO Drošības padomē, ir sprukās, vienmēr aizstāvot starptautiskās tiesības un noteikumos balstītu pasaules kārtību, kas svarīgas mazām valstīm. Uzstājoties DP sēdē 5. janvārī, Pavļuta-Deslandes aicināja nodrošināt deeskalāciju un stabilitāti Venecuēlā, balstoties uz dialogu un plašu sabiedrības atbalstu, vienlaikus uzsverot, ka jebkuros apstākļos ir jāievēro starptautiskās tiesības un ANO Statūti.
Gada sākumā DP pievērsusies arī Krievijas kārtējam barbariskajam uzbrukumam Ukrainas civiliedzīvotājiem, raidot vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes “Orešņik” uz Ļvivas apgabalu. ASV pirmdien apsūdzēja Krieviju “bīstamā un neizskaidrojamā” kara eskalācijā Ukrainā, kas notiek laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija mēģina virzīt uz priekšu sarunas par mieru.
Tomēr ANO DP vairākkārt kritizēta kā lemtnespējīga, jo piecām tās pastāvīgajām dalībvalstīm ir iespēja uzlikt veto vairākuma valstu lēmumiem – to pierādījis gan Krievijas iebrukums Ukrainā, gan arī Izraēlas un Gazas asiņainais konflikts.
Kā pasaules notikumi ietekmē Latviju un vai gaidāmi biežāki starptautisko tiesību pārkāpumi? Kādas ir mūsu valsts iespējas ietekmēt savu likteni laikā, kad globālajā arēnā neprognozējami pavērsieni kļuvuši par ikdienu? Un vai ASV attālināšanās no NATO veicinās jaunu aizsardzības un drošības savienību izveidi? Par to diskutēsim raidījumā.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz epastu “spried@delfi.lv” vai rakstiet raidījuma laikā platformā “Slido.com“, izmantojot atslēgvārdu #drosiba.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit