Turpinoties protestiem Irānā, viens no galvenajiem jautājumiem šobrīd ir – kāda būs ASV reakcija. Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps izsver militārās opcijas, viņš paziņojis par 25 % ievedmuitas noteikšanu jebkurai valstij, kas tirgojas ar Irānu.
Rīkojums stājies spēkā nekavējoties. Irānas galvenie tirdzniecības partneri ir Ķīna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti un Irāka. Protams, tie nav vienīgie, taču Baltais nams nav norādījis, pret kuriem Irānas partneriem tarifs ieviests.
Cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka protestos pieaug bojāgājušo skaits. Šobrīd aplēses liecina par teju 650 mirušajiem un tūkstošiem aizturēto.
Bet, runājot par militārajām opcijām, gaisa triecieni esot viens no daudzajiem variantiem, kas tiek apsvērti, tā izteikusies Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. Aizkulisēs tikmēr starp Vašingtonu un Teherānu nodibināts kontakts, un Levita piebilda, ka Irāna šādās privātās sarunās ieņem ļoti atšķirīgu toni salīdzinājumā ar saviem publiskajiem paziņojumiem. Un publiskajā telpā Irāna diezgan asi norādījusi, ka nepiekāpsies, valsti aizstāvēs un dos atbildi ASV, ja tā nolems vērsties pret Irānu militāri.
Vairāki ASV senatori no abām partijām apšauba vai militāra rīcība pret Irānu būtu labākais rīcības variants. Mediji iepriekš vēstīja, ka militārpersonas un diplomātiskās amatpersonas šodien informēs Trampu par rīcības iespējām attiecībā uz Irānu, tostarp kiberuzbrukumiem un iespējamām militārām darbībām.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.
Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlavi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu