Plaša uzmanība joprojām pievērsta arī Irānai. ASV prezidents Donalds Tramps aicinājis protestētājus valstī turpināt iesākto, sakot, ka palīdzība ir ceļā. Valstī aug bojāgājušo skaits, ir ziņas par vairāk nekā 2500 nogalinātajiem.
Šis upuru skaits ir lielāks nekā jebkurā citā protestu vai nemieru vilnī Irānā desmitiem gadu laikā un atgādina haosu 1979. gada islāma revolūcijas gaitā.
Aktīvistu organizācija ziņoja, ka 2403 no nogalinātajiem bija protestētāji, bet 147 bija saistīti ar valdību. Ir gājuši bojā 12 bērni, kā arī deviņi civiliedzīvotāji, kuri nepiedalījās protestos.
Vairāk nekā 18 000 cilvēku ir aizturēti, ziņoja “Human Rights Activists News Agency”.
Irānā pašlaik ieviests nepieredzēti liels sakaru atslēgums, lai mazinātu protestus. Bet Īlona Maska uzņēmums “SpaceX” sācis piedāvāt bezmaksas “Starlink” satelīta pakalpojumus Irānā, atceļot abonēšanas maksu valstī. Lai gan “Starlink” uztvērēji Irānā ir aizliegti, daudzi no tiem ir nelegāli ievesti pāri valsts robežām.
Tikmēr Eiropas Savienības vadītāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka bloks strauji virzās uz turpmāku sankciju izstrādi pret Irānu. Ierosinātās sankcijas ietvertu aktīvu iesaldēšanu personām, kas iesaistītas nesenajā apspiešanā.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.
Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlavi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu