Brīvprātīgo skaits valsts aizsardzības dienestā ar katru gadu pieaug / Raksts

Valters Dakša, kurš bija pieteicies dienestā vēl pirmajā iesaukumā, aicina jauniešus pieteikties dienestam brīvprātīgi. Tā bijusi lieliska pieredze. 

“Tas viņiem varētu būt foršākais piedzīvojums dzīvē. 

Viņi, iespējams, tur iegūs vienu vai dažus labus draugus, iegūs vienu vai daudzas labas mācības, kuras viņiem noderēs visu dzīvi. Un tā ir lieliska iespēja būt tuvu klāt mūsu valstij, piedalīties tās notikumos un būt arī labam cilvēkam, labam tēvam un labam jaunietim. Un tas ir brīnišķīgs piedzīvojums. Protams, ar grūtībām, bet tās ir pārvaramas un foršas,” stāstīja Dakša. 

Iesaukums ir divas reizes gadā. 2023. gadā jūlija iesaukumam bija pieteikušies gandrīz 500 jaunieši, no kuriem 253 tika uzņemti dienestā. 2024. gada janvāra iesaukumam pieteicās gandrīz 250, bet uzņemti tika 146. Jūlijā iesaukumam pieteicās 515, bet dienestā tika 373 uzņemti brīvprātīgie. Vēl 63 tika atlasīti pēc nejaušības principa. 

Pērn janvāra iesaukumā pieteikušies 324, bet uzņemts 241, un tikai viens bija iesaukts atlases kārtībā. Savukārt pērn jūlijā brīvprātīgi pieteicās jau 783, no kuriem uzņemti 566, bet vēl 176 tika uzņemti atlases kārtībā. Šī gada janvārī dienestā tika iesaukti 111 jaunieši – 78 brīvprātīgie, 33 – atlases kārtībā. 

“Skaitliski tās tendences arī pieaug. Attiecīgi mums pieaug gan plānotais karavīru skaits, un, kas priecē, ka pieaug arī brīvprātīgo aktivitāte,” 

pastāstīja Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktora vietniece Aija Freiberga. 

Valsts aizsardzības dienestā pieteikties var gan vīrieši, gan sievietes. Kopš dienesta iedibināšanas vairāk nekā simt sievietes ir pieteikušas brīvprātīgi un ap 40 tika uzņemtas dienestā. 2023. gadā gan no 12 sievietēm, kuras pieteicās, netika uzņemta neviena. Bet jau 2024. gadā kopumā no 24 uzņemtas 11, bet 2025. gadā no 52 tika uzņemtas 26. 

Šī gada jūlija iesaukumā, kuram pieteikšanās noslēdzās 14. janvārī, plānots uzņemt dienestā 1470 karavīru. 12. janvārī brīvprātīgi pieteikušies bija 1353. Attiecīgi pēc šo brīvprātīgo pārbaudes, kas ietver gan atbilstību dienestam no likuma perspektīvas, gan arī veselības pārbaudes, tiks noteikts, cik daudz būs nepieciešams iesaukt atlases kārtībā. Šī procedūra ir ieplānota 21. janvārī. 

Freiberga skaidroja: “Vidēji līdz šim ap 70 %, pat 75 % jūlija lielajos iesaukumos ir tie, kas ir pieteikušies brīvprātīgi. Ap 25 % ir tie, kas ir atlasīti obligātā kārtā.” 

Atlasei tiek izmantota datubāze, kuru izveido Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departaments, ar atbilstošo vīriešu sarakstu dienestam. No tā cilvēki tiek izraudzīti pēc nejaušības principa, un atlasītajiem tiek izsūtītas pavēstes uz veselības pārbaudi. Daļa neatsaucas uzreiz, pastāstīja Freiberga. 

“Bet, protams, ir arī jaunieši, kas pirmreizēji vai nu neatsaucas šim aicinājumam, vai nav bijusi viņam norādīta korekta deklarētā adrese. Tad ir arī, protams, tādi, kas neierodas. Šī informācija par to tiek nodota Militārajai policijai, kas tad uzsāk administratīvo pārkāpumu procesu, un tad tālāk jau piemēro attiecīgo administratīvā soda veidu,” skaidroja Freiberga. 

2025. gadā bija 292 gadījumi, kad jaunieši pirmreizēji vai otrreizēji neieradās uz veselības pārbaudi. Freiberga pastāstīja, ka vairāk nekā trešdaļā no šiem gadījumiem ar viņiem tomēr izdevās sazināties. 

Daļa no viņiem aizgājuši uz veselības pārbaudēm, savukārt citi paziņojuši par kādiem attaisnojušiem iemesliem. Freiberga norādīja, ka viņu iesaukumu varētu pārlikt uz vēlāku laiku. 

Sods par neierašanos vai veselības pārbaudes nepabeigšanu ir no brīdinājuma līdz 750 eiro. Sods tiek piemērots par katru pavēsti. Freiberga norādīja, ka arī ierašanās uz veselības pārbaudi neatcels sodus. 

Viena no brīvprātīgas ierašanās priekšrocībām ir iespēja izvēlēties dienesta veidu. Viens variants ir 11 mēneši Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) – gan NBS, gan Zemessardzes vienībās. Tur var izvēlēties sev vēlamās dienesta vienības, bet vieta, kur dienēs brīvprātīgais, ir atkarīga no bruņoto spēku vajadzībām noteiktajā brīdī, atzina ministrijas pārstāve.

Otrais variants ir valsts aizsardzības dienests Zemessardzē. Tas nozīmē, ka piecu gadu laikā 28 dienas gadā jāvelta apmācībām Zemessardzē. Šāda veida dienestā kopumā ir stājušies ap 90 brīvprātīgo. To var apvienot ar darbu vai studijām. Šādu dienestu, piemēram, Zemessardzes Rīgas 1. brigādes 53. kājnieku bataljonā 27 karavīri pilda jau otro gadu no pieciem. Tikpat daudz tagad uzsāks pirmo dienesta gadu. Galvenais virsseržants Kristaps Kancāns stāstīja, ka šis skaitlis nākotnē kļūs lielāks, bet tam arī ir jāgatavojas. 

“Tā apmācība, viņai ir jāiet kopā ar spēju apmācīt šo karavīru. Nedrīkst sasteigt. Vai nu karavīru skaits apsteidz instruktoru skaitu, vai vēl kādu citu. Bet šobrīd viņš ir pietiekošs,” stāstīja Kancāns. 

Tiem, kas tiek iesaukti dienestā pēc atlases, iespēja izvēlēties piecu gadu dienestu Zemesardzē nav. Tāpat nav iespējas arī izvēlēties vienību 11 mēnešu dienestam. Atlases procesa aprakstā Aizsardzības ministrijas mājaslapā ir norādīts, ka iesaucamā vēlmes un spējas tomēr var tikt ņemtas vērā, kad būs pieņemts lēmums par iesaukšanu. 

Freiberga pastāstīja, ka tiem, kas iesaukti atlases procesā, ir arī tiesības pieteikties alternatīvajam dienestam. 

“Neesam saņēmuši ļoti daudz iesniegumu. Bijuši atsevišķi gadījumi, kad cilvēks uzsāk šo procesu, bet tad pārdomā, ka nē, viņš tomēr veiks militāro dienestu. Tā kā līdz galam šo procesu ir veicis viens cilvēks. Viņš šo dienestu veica Latvijas Kara muzejā,” stāstīja Freiberga. 

11 mēnešu civilo dienestu var pavadīt arī Aizsardzības loģistikas iepirkumu centrā, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā, kā arī Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā. Lai to izvēlētos, jābūt pamatojums, ka jaunietis nevar pildīt Valsts aizsardzības dienestu domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ. To pārbauda arī komisija, kur ietilpst gan psihologi, gan reliģisko organizāciju pārstāvis.