Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2025. gadā, informēja LZA, norādot, ka kopumā vērtēti 55 pieteikumi.
Dokumenti
2025. gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē
Kā vēstīja LZA, tradicionāli ar iespaidīgu sniegumu labāko zinātnes sasniegumu jomā izceļas Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, kuru īstenotie pētījumi kvantu elektronikā radījuši konceptuāli jaunus matemātiskos modeļus vairākelektronu tranzistoru raksturošanai ar potenciālo pielietojumu kvantu skaitļotājos, baktēriju kolektīvās sadarbības modelēšana, kas veido izpratni par baktēriju sadarbību un “kariem” un to iespējamo lomu slimību izcelsmē, kā arī ar pētījumiem baltistikā, atklājot Jāņa Endzelīna lomu latviešu literārās valodas veidošanās procesā. Kopumā LU zinātnieki ir izstrādājuši ceturto daļu no šogad par labākajiem atzīto pētījumu skaita.
Laureātos ir arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki, kas ir atklājuši jaunu kandidātvielu, kam ir lielas izredzes kļūt par efektīvu un drošu medikamentu cukura diabēta un aptaukošanās ārstēšanai, kā arī ir izstrādājuši jaunu metodoloģiju, ka iegūt halogēnus (hloru, floru u. c.) saturošas molekulas, lai varētu droši un efektīvi ražot zāles un citus ķīmiskos produktus.
Savukārt Biomedicīnas Studiju un pētniecības centrs ir izstrādājis jaunas pieejas efektīvu vakcīnu radīšanai pret Laimas slimību, bet zinātniskais institūts “BIOR” ir izstrādājis zinātniskos pamatus un ieviesis rekomendācijas sekmīgākai cīņai ar Āfrikas cūku mēri.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki ir izstrādājuši un kopā ar inženieriem no elektroražošanas un sadales tīklu uzņēmumiem ieviesuši efektīvus paņēmienus, kā nodrošināt elektroenerģijas ražošanas un piegādes stabilitāti apstākļos, kad veidojas būtiski sistēmas apdraudējumi.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieki ir apkopojuši monogrāfijā dziļu un daudzdimensionālu skatījumu uz Latvijas jaunākās agrārās reformas norisi kā vienu no būtiskākajiem procesiem Latvijas atjaunotās neatkarības vēsturē.
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka ir iekļuvusi 2025. gada laureātu skaitā ar LZA akadēmiķa Paula Daijas monogrāfiju, kas veltīta maz zināmajai vācbaltiešu lomai latviešu rakstniecībā 19. gadsimta pirmajā pusē.
Kā īpašs sasniegums šogad ir atzīmēta arī LZA akadēmiķes Inetas Ziemeles (Latvijas Juridiskā augstskola) monogrāfija, kas ir unikāls juridiskās pētniecības darbs starptautiskajās tiesībās un atspoguļo valstu nepārtrauktības doktrīnu un pilsonības jautājumu risināšanu Baltijas valstīs vēsturiski, izceļot abu šo jautājumu risinājuma aktualitāti šodien un iezīmējot nākotnes perspektīvas.
Latvijas Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki ir izcēlušies ar industriāli realizētu procesu, kurā no bērza tāss iegūtā suberīna šķelšanā pagatavotās suberīnskābes tiek izmantotas kā sintētisko saistvielu ekoloģiski drošas aizstājējas gan mitrumizturīga finiera ražošanā, gan arī koksnes virsmas pārklājumiem un kokskaidu plākšņu ražošanā.
LZA prezidents Ivars Kalviņš sacīja: “Latvijas Zinātņu akadēmijas veiktā Latvijas 2025. gada labāko zinātnisko sasniegumu izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijas zinātne arvien sekmīgāk iekļaujas Eiropas Savienības un visas pasaules zinātnes ekosistēmā, demonstrējot augsta līmeņa pētījumus kā teorētiskajā jeb fundamentālajā zinātnē, tā arī meklējot iespējas izstrādāt gan jaunas tehnoloģijas un materiālus, gan arī veicot pētījumus humanitāro un sociālo zinātņu jomā.”
Kopumā tika vērtēti 55 pieteikumi: 25 no tiem dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 26 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, bet četri – lauksaimniecības zinātnēs.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu