Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens un Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta šodien Vašingtonā tiksies ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio, lai runātu par ASV prezidenta Donalda Trampa plāniem iegūt savā īpašumā Grenlandi.
Dānijas un Grenlandes ārlietu ministri apmeklēs ASV, lai runātu par Grenlandes nākotni
Tā būs pirmā šāda formāta tikšanās. Tikšanās notiks pēc Dānijas un Grenlandes lūguma. Rasmusens sacīja, ka Kopenhāgena un Nūka vēlas, lai diskusija par Grenlandes nākotni notiktu klātienē, nevis ar mediju starpniecību.
Nojaust to, cik grūta varētu būt šīs dienas tikšanās Baltajā namā, var pēc amatpersonu pēdējiem izteikumiem.
Dānijas premjere Mete Frederiksena atzīst, ka bažas nav saistītas tikai un vienīgi ar Dāniju un Grenlandi.
Runa esot par to, lai nodrošinātu, ka robežas nevar mainīt ar varu, ka nevar nopirkt citu tautu, un par to, lai mazām valstīm nebūtu jābaidās no lielām valstīm:
“Nav bijis viegli pretoties pilnīgi nepieņemamajam spiedienam no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem, kas tādi ir jau veselu paaudzi, taču vienlaikus daudz kas liecina, ka grūtākais tagad ir tikai priekšā.”
Blakus Dānijas valdības vadītājai stāvēja arī Grenlandes premjers Jenss Frederiks Nīlsens, īsi un konkrēti norādot to, kāda ir grenlandiešu nostāja:
“Šobrīd mēs saskaramies ar ģeopolitisku krīzi, un, ja mums šeit un tagad jāizvēlas starp ASV un Dāniju, mēs izvēlamies Dāniju. Mēs izvēlamies NATO, mēs izvēlamies Dānijas Karalisti. Mēs izvēlamies Eiropas Savienību.”
Tikmēr uz ASV prezidentu Donaldu Trampu Dānijas un Grenlandes amatpersonu izteikumi šķietami nekādu ietekmi neatstāj. Tā var spriest pēc amatpersonas reakcijas uz Nīlsena teikto, ka grenlandieši vēlas palikt kopā ar Dāniju:
“Tā ir viņu problēma. Es nepiekrītu viņam. Es nezinu, kas viņš ir. Es neko par viņu nezinu. Bet tā viņam būs liela problēma.”
ASV prezidents iepriekš arī uzstājis, ka panāks savu mērķi, neizslēdzot arī iespēju lietot militāru spēku.
Ne tikai Eiropā, bet arī Savienotajās valstīs netrūkst to, kas uzskata, ka Trampa draudi nav pieņemami. Tamdēļ ASV Kongresa delegācija, kurā ietilpst gan republikāņu, gan demokrātu locekļi, šonedēļ dosies uz Kopenhāgenu, cenšoties parādīt atbalstu Dānijai un norādīt, ka vienotība starp ASV un Dāniju joprojām pastāv. Viņuprāt, Trampa draudi sagrābt Grenlandi vājina NATO.
Kontakti starp amerikāņiem un eiropiešiem Grenlandes jautājumā ir kļuvuši intensīvāki, un vēl pirms šīs dienas sarunām arī
Vācijas kanclera Frīdriha Merca kabineta locekļi pabija Vašingtonā. Mērķis bija noskaidrot, kādi ir patiesie motīvi Trampa draudiem pārņemt Grenlandi un ko vārds “pārņemt’ vispār nozīmē.
Taču, kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, viņi devušies mājās tukšām rokām un satraukti. Tikšanās starp abu pušu ārlietu ministriem ilgusi 90 minūtes, un to laikā Rubio centies pārliecināt, ka ASV negrasās uzbrukt Grenlandei.
Skaidrības par amerikāņu plāniem tā arī gan nav, un iespējams tādu nesīs šīs dienas tikšanās. Tikmēr neatkarīgi no šīm sarunām, turpinās darbs pie eiropiešu plāniem stiprināt militāro klātbūtni salā, lai potenciāli mazinātu Trampa satraukumu, ka Grenlande nav pietiekami aizsargāta.
Sarunas par kādu NATO valsts vai valstu grupa spēku izvietošanu Grenlandē vēl ir sākuma stadijā, taču jau ir viens konkrēts ierosinājums. Un tas ir izveidot pie salas NATO jūras spēkus jeb NATO “Arktikas sardzi”, kas būtu kas līdzīgs misijai “Baltijas sardze”, ko alianse izveidoja Baltijas jūrā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet uz tās ir tikai aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Tā pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.