Viņš norāda, ka savukārt konkrēta gada aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums būtu vērtējams kontekstā ar finanšu tirgus tendencēm atbilstoši katra dalībnieka izdarītajai izvēlei kādā no ieguldījumu plāniem. Proti, ieguldot pasīvi pārvaldītos jeb tā sauktajos indeksu fondos, būtu sagaidāms, ka pensiju plāna atdeve būs atbilstošā indeksa vērtības pārmaiņas, no kurām atskaitītas komisijas izmaksas. Savukārt aktīvi pārvaldītiem plāniem atkarībā no veiksmes var būt gan nelielas pozitīvas, gan nelielas negatīvas novirzes no atbilstošā indeksa vērtības pēc to komisijas izmaksu atskaitīšanas.
Pogulis piebilst, ka aktīvi pārvaldītiem plāniem raksturīgas arī augstākas komisijas izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka, ņemot vērā sagaidāmo pensionēšanās brīdi, daudz lielāka nozīme ir finanšu tirgus tendencēm ilgākā termiņā nekā attiecīgās dienas, gada vai pat 10 gadu svārstībām.
“Kopumā uzkrāto pensiju fondu līdzekļu apjoms apstiprina, ka sabiedrības interešu vārdā un nākamo paaudžu labklājībai būtiski nosargāt un stiprināt pensiju otrā līmeņa sistēmu, izvairoties no tām kļūdām, ko pēdējos gados pieļāvušas kaimiņvalstis,” pauž Pogulis, piebilstot, ka Latvijas Banka sniegs nepieciešamo atbalstu Labklājības ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām, lai vēl uzlabotu pensiju pārvaldītāju fondu darbību un pensiju fondu dalībnieku – nākotnes pensionāru – iespējas. Viņš norāda, ka lēmumus par pārvaldnieku komisijas maksu samazināšanu, lielāku elastību fondu līdzekļu ieguldījumos, kā arī lielāku motivēšanu ieguldījumus veikt Latvijai raksturīgajos finanšu instrumentos papildina citi pasākumi.