Kamēr Eiropas drošības dienesti brīdina par iespējamu konfliktu ar Krieviju tuvāko gadu laikā, Rīgas civilā aizsardzība piedzīvo klusu, bet ļoti konkrētu krīzi. Tā nav teorētiska – tā ir institucionāla, personāla un vadības krīze, saistīta ar konkrētiem cilvēkiem un to lēmumiem.
Kopš politisko atbildību par drošību un kārtību Rīgā uzņēmusies Nacionālā apvienība (NA), civilās aizsardzības sistēma sākusi buksēt tik ļoti, ka bija nepieciešama tieša mēra iejaukšanās, lai tā nesabruktu pavisam.
Profesionāļi aiziet, sistēma plaisā
Vasarā, neilgi pēc jaunās Rīgas domes koalīcijas izveidošanas, no amata aizgāja viens no vadošajiem civilās aizsardzības ekspertiem valstī – Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Nākamo sešu mēnešu laikā darbu pameta vēl aptuveni puse pārvaldes darbinieku.
Šāds profesionāļu aizplūšanas apjoms Rīgas pašvaldībā ir bezprecedenta. Tas nepalika nepamanīts arī mēra birojā, kur kļuva skaidrs, ka situācija ir kritiska.
Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem konkursa kārtībā atrast jaunu pārvaldes vadītāju, decembrī par vadītāja pienākumu izpildītāju bez konkursa tika iecelts Pēteris Grūbe – bijušais Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem vadītājs. Zīmīgi, ka šajās pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja no partijas “Progresīvie” Rīgas saraksta – tātad ir mēra uzticības persona.
Tie, kuri pārzina NA kadru politiku tās pārraudzības struktūrās, saprot, cik netipisks un pat ārkārtējs ir šāds solis. Tas skaidri parāda situācijas nopietnību.
Politiskā lojalitāte pret ekspertīzi
Civilās aizsardzības eksperti šobrīd ir ļoti pieprasīti, un profesionālajā vidē informācija izplatās raiti. Neviens nevēlas strādāt toksiskos apstākļos ar sociālajos tīklos ātru slavu alkstošu politisko vadību, kura foto mirkļa dēļ ir gatava iet brūkošā mājā un pārkāpt avārijas dienestu norādes, bet nav gatava sistemātiskam neredzamajam darbam jomas attīstības labā.
To spilgti ilustrē par civilo aizsardzību Rīgā atbildīgās komitejas vadītāja, NA deputāta Ģirta Lapiņa publiskie izteikumi. Piemēram, viņš apšaubījis 72 stundu somas jēgu – pretēji Nacionālo bruņoto spēku un drošības ekspertu rekomendācijām. Priekšvēlēšanu laikā viņš asi kritizēja civilās aizsardzības praktiskos seminārus Rīgas apkaimēs, bet vēlāk pats nesmādēja piedalīties tajos ar uzrunu.
Tikmēr Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta “LaSER” secinājumi ir nepārprotami – iedzīvotāju sagatavotība krīzēm Latvijā ir ļoti zema, un viens no efektīvākajiem risinājumiem ir tieši regulāras praktiskas mācības. Vai Rīga tās turpinās? Tas šobrīd nav skaidrs.
Rīgas civilā aizsardzība bez 24/7
Pērn Rīgas vienotais zvanu centrs 1201 tika pārcelts no Civilās aizsardzības pārvaldes uz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru. Tā bija neliela organizatoriska izmaiņa, taču tās sekas izrādījās būtiskas. Gada nogalē no Civilās aizsardzības pārvaldes reglamenta izņemta prasība nodrošināt reaģēšanu 24/7 režīmā.
Tas ir ļoti netipiski iestādei, kuras nosaukumā un funkcijās ir civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldība. Realitāte paliek nemainīga – ēkas var sabrukt arī naktī, sprādzieni nenotiek tikai darba laikā un droni nelido pēc biroja grafika.
Šobrīd reglamentā paredzēts, ka reaģēšana ārpus darba laika ir brīvprātīga un atkarīga no darbinieku personīgās gatavības ziedot savu naktsmieru. Krīzes gadījumā tas nozīmē cerību uz pašaizliedzību, nevis sistēmu.
Praktiski tas var nozīmēt arī to, ka krīzes vadību atkal uzņemsies politiķi, nevis eksperti – līdzīgi kā tas bija pirms Civilās aizsardzības pārvaldes izveidošanas. Tieši no šādas situācijas Rīga centās aiziet. Atgriešanās pie šāda modeļa ir solis atpakaļ laikā.
Miljoni ir, rezultātu nav
Par spīti šā brīža vājumam, civilajai aizsardzībai Rīgā ir pieejami ievērojami finanšu resursi. Pagājušā gada budžetā patvertņu labiekārtošanai tika novirzīti 1,5 miljoni eiro. Papildus tam valdība 2025. gada pirmajā pusē piešķīra Rīgai 5,7 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Jaunajā RD budžetā ir rasts arī nepieciešamais pašvaldības līdzfinansējums. Kopumā mūsu rīcībā tagad ir vairāk nekā 11 miljoni eiro.
Taču ar investēšanu reālos objektos sokas vāji. Lai gan Rīgas domes Īpašumu departamentā jau no 2025. gada sākuma tika izveidotas četras jaunas štata vietas patvertņu projektu īstenošanai, līdz šim nav atklāta neviena atjaunota patvertne, pat ne no augstas gatavības projektiem.
Svarīgi atgādināt – par patvertņu būvprojektiem un remontiem neatbild Civilās aizsardzības pārvalde, bet gan Īpašumu departaments, kas jau vairāk nekā piecus gadus atrodas NA politiskajā pārraudzībā. Neskatoties uz NA publiskiem paziņojumiem par nepietiekamu rīcību, pašvaldības piešķirtais finansējums būvniecības iecerēm nav pilnvērtīgi izmantots ne 2024., ne 2025. gadā.
Vēl nav par vēlu
Par spīti visam, situācija nav bezcerīga. Kopš Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes izveides 2023. gadā ir izdarīts daudz – izveidotas materiāltehniskās rezerves un noliktavu tīkls, ieviesta darbības nepārtrauktība pašvaldībā, testēti evakuācijas scenāriji, izveidots vienotais zvanu centrs, attīstīta sadarbība ar Ukrainu, Izraēlu, valsts institūcijām un NVO.
Tūkstošiem rīdzinieku ir noklausījušies civilās aizsardzības seminārus un savās ģimenēs pārrunājuši rīcību ārkārtas situācijās. Šī bāze pastāv. Taču tai nepieciešama enerģiska, profesionāla un atbildīga politiskā vadība.
Civilā aizsardzība nav joma, kurā var atļauties politiskus eksperimentus. Kļūdu cena šeit ir cilvēku drošība.
Ja šī klusā krīze iegūs sabiedrības uzmanību un atbildīgie spēs saņemties, Rīgai vēl ir iespēja stiprināt savu noturību. Pēc piešķirtā finansējuma 2026. gadam būtu jākļūst par pavērsiena punktu – drošāku un jaudīgāku gan galvaspilsētai, gan ikvienam tās iedzīvotājam.
Katrā gadījumā es kā Rīgas domes deputāte un rīdziniece turpināšu sekot līdzi mūsu galvaspilsētas drošībai un nekautrēšos celt trauksmi, ja tā būs apdraudēta. Civilā aizsardzība nav joma, kurā kļūdas var labot pēc tam.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit