Jau februārī, tikšanās laikā ar ES aizsardzības ministriem, Kallasa brīdināja, ka jaunā ASV administrācija izvēlas bīstamu piekāpšanās kursu attiecībā uz Krieviju. “Kāpēc mēs dodam [Krievijai] visu, ko tā vēlas, vēl pirms sarunas ir sākušās? Tā ir piekāpšanās, un tā nekad nav strādājusi!” viņa teica.
Gešels skaidro: “Kopš 1938. gada, kad Lielbritānijas premjers Nevils Čemberlens un Francijas līderis Eduārs Daladjē piekāpās nacistiskajai Vācijai uz Čehoslovākijas rēķina, vārds “piekāpšanās” politikā ir ieguvis negatīvu nozīmi. Tas nozīmē centienus izvairīties no bruņota konflikta, izdarot tālejošas piekāpšanās.”
1938. gada Minhenes konferencē Lielbritānija un Francija piekrita Vācijas prasībām un atstāja Čehoslovākiju vienu. Čehoslovākijai nācās atdot Sudetu apgabalu, un Hitlers pavisam drīz sāka Otro pasaules karu.
“Paralēles ar Krievijas prasībām Ukrainā ir redzamas, taču mēs nevaram vienkārši pielīdzināt Putinu Hitleram,” norādīja Gešels. “Runa ir par to, kā Rietumiem jāaizstāv brīvība, demokrātija un tautu pašnoteikšanās tiesības, un kas notiek, ja liberālās demokrātijas kļūst pārāk bailīgas pret ekspansīvām diktatūrām.”
Viņš brīdināja -, ja Tramps vai kāda cita Rietumu lielvara noslēgtu vienošanos ar Putinu par Ukrainu bez Ukrainas, tas būtu katastrofāli, jo tikai palielinātu Krievijas apetīti pēc jauniem iekarojumiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Gešels uzsvēra, ka Rietumi jau sen pārāk paļaujas uz ASV militāro aizsardzības “jumtu”, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc reakcija uz Krievijas agresiju bijusi tik lēna.
“Daudzas reizes ir mēģināts “nomierināt” Putinu – sākot no Minskas vienošanās, kurā aktīvi iesaistījās Angela Merkele, līdz Šrēdera valdības piekāpībām Krievijai. Visas šīs piekāpšanās bijušas veltīgas,” viņš atgādināja.
Kallasa brīdināja, ka Krievija mērķtiecīgi cenšas sašķelt ES valstis un vājināt atbalstu Ukrainai.
“Putins pārbauda, cik tālu viņš var iet. Tagad viss ir atkarīgs no mums – kā mēs reaģēsim un ko atļausim,” viņa uzsvēra.
Gešels piebilda, ka vēsturnieku uzdevums ir atgādināt par pagātnes notikumiem, kas var kalpot kā mācība. “Tāpat kā 1938. gadā Japāna un Itālija redzēja, ka Minhenes vienošanās ļauj īstenot ekspansiju, arī mūsdienās autoritārie režīmi vēro Rietumu rīcību. Politiķi paši izlemj, vai mācīties no vēstures – uz labu vai sliktu,” sacīja vēsturnieks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!