ASV stratēģiskās intereses Grenlandē
Ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka ASV amatpersonas apsver neparastu stratēģiju, lai iegūtu kontroli pār Dānijai piederošo Grenlandi. Viena no izskatītajām metodēm ir salas iedzīvotāju labvēlības “uzpirkšana”, piedāvājot tiem finansiālu kompensāciju par atbalstu pievienošanās procesā.
Šī pieeja ietver potenciālu vienreizēju maksājumu katram no aptuveni 57 000 Grenlandes iedzīvotājiem, kas varētu svārstīties no 10 000 līdz pat 100 000 ASV dolāru (aptuveni 8565 līdz 85 650 eiro). Kā ziņo avīze Diena, šī ideja ir daļa no plašāka plānu kopuma, ko Baltajā namā apspriež saistībā ar Grenlandi. Tomēr tiek atzīts, ka šāda pieeja varētu tikt uztverta kā pazemojoša no Grenlandes iedzīvotāju puses.
Vēsturiskais konteksts un ģeopolitiskā nozīme
ASV ilgstoši izrādījušas interesi par Grenlandi, kas atrodas stratēģiski svarīgā pozīcijā starp Ziemeļameriku, Eiropu un Arktiku. Salas atrašanās vieta ir nozīmīga nacionālās drošības apsvērumu dēļ, īpaši ņemot vērā pieaugošo Krievijas un Ķīnas ietekmi Arktikas reģionā. ASV intereses par Grenlandi meklējamas jau kopš Otrā pasaules kara, kad sala ieguva stratēģisku nozīmi Ziemeļatlantijas drošībai. Tās atrašanās vieta starp Ziemeļameriku un Eiropu, kā arī nozīme Arktikas reģiona kontrolē, padara to par vērtīgu objektu militārajā un ģeopolitiskajā stratēģijā. Interesi par Grenlandi ASV ir izrādījušas jau kopš 19. gadsimta, veicot vairākus pirkšanas mēģinājumus. Tāpat salā ir svarīgas derīgo izrakteņu rezerves, tostarp litija un grafīta atradnes, kā arī potenciāli nozīmīgi naftas krājumi, kas kļūst pieejamāki klimata pārmaiņu dēļ.
Oficiālā nostāja un alternatīvie plāni
Gan Dānijas, gan Grenlandes amatpersonas ir kategoriski noraidījušas jebkādas idejas par salas pārdošanu vai pievienošanu ASV. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ir brīdinājusi, ka jebkurš militārs uzbrukums NATO dalībvalsts teritorijai nozīmētu alianses beigas. ASV amatpersonas nav izslēgušas arī militāras rīcības iespēju, kas radītu nopietnas sekas, tostarp potenciālu NATO sabrukumu.
Šī ideja par tiešu maksājumu Grenlandes iedzīvotājiem ir viens no skaidrojumiem, kā ASV varētu mēģināt “nopirkt” salu, neraugoties uz Dānijas un Grenlandes amatpersonu paziņojumiem, ka Grenlande netiek pārdota. Vairāki avoti norāda, ka ASV amatpersonas nav izslēgušas arī militāras rīcības iespēju kontroles pārņemšanai pār salu. Šāds scenārijs gan radītu nopietnas sekas, tostarp potenciālu NATO sabrukumu.
Starptautiskā reakcija un NATO drošība
Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus ir izteicis stingru brīdinājumu, ka jebkāda ASV militāra operācija, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi, nozīmētu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) beigas. Dānijas Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka 1952. gada militārā direktīva paredz uguns atklāšanu bez pavēles, ja kāda ārvalsts mēģinātu ieņemt Grenlandi. Baltijas valstu ārlietu ministri uzsvēruši, ka Grenlande ir neatņemama Dānijas daļa un suverenitātes ievērošana ir pasaules stabilitātes pamatā.
Ekonomiskais un ģeopolitiskais potenciāls
Papildus stratēģiskajai atrašanās vietai, Grenlande ir bagāta ar vērtīgiem derīgajiem izrakteņiem, tostarp retajiem metāliem, kas ir svarīgi modernajām tehnoloģijām un aizsardzības nozarēm. Klimata pārmaiņas atver jaunas kuģu maršrutus Arktikā, palielinot reģiona ģeopolitisko nozīmi globālajā tirdzniecībā un resursu ieguvē. Lai gan Grenlandes ekonomika galvenokārt balstās uz zvejniecību, jaunās iespējas derīgo izrakteņu ieguvē varētu ievērojami mainīt tās saimniecisko stāvokli.