Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka kopš 2020. gada ir sākta, bet nav pabeigta vairāk nekā 32 000 dažādu jaunu ēku būvniecība. Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu būvniecības ierosinātājs ir arī zemes vienības īpašnieks, šajās lietās būs iespējams piemērot vienoto būves reģistrācijas procesu.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pērn galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Būvniecības likumā, kas paredz ieviest vienotu reģistrācijas procesu gan būvniecības sākšanai un būves reģistrācijai, gan arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai.
Risinājums paredz vienotu digitālu procesu, kurā BIS ievadītie dati par būvi automātiski tiks nodoti tālākai reģistrācijai citās institūcijās. Tas nozīmē arī, ka turpmāk nebūs jāveic būves kadastrālā uzmērīšana.
Līdz šim personai, kas ierosina būvniecību, bija jāiesniedz trīs atsevišķi pieteikumi trīs dažādās institūcijās – BIS par būves nodošanu ekspluatācijā, VZD datu reģistrācijai kadastrā un zemesgrāmatā, lai nostiprinātu īpašumtiesības.
Vienotā reģistrācija attiecas uz ēku un inženierbūvju būvniecību, ko zemes īpašnieks veic uz savas zemes, tostarp atjaunošanu un restaurāciju. Grozījumu autori arī akcentē, ka izmaiņas būtiski mazinās birokrātisko slogu nekustamo īpašumu attīstībā, ļaus ātrāk sākt ēku un būvju ekspluatāciju, kā arī samazinās izmaksas.
Tāpat Saeimas deputāti pieņēma saistītus grozījumus Zemesgrāmatu likumā un grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.
Jaunā kārtība stājas spēkā no 2026. gada 6. janvāra, un tā attiecas uz visām būvniecības iecerēm, kas BIS būs iesniegtas no šā gada.